Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe LTV raidījumam „Rīta Panorāma” sacīja, ka, no vienas puses, Latvijas pārtikas uzņēmumi ir rūdīti strādāt dažādu sankciju laikā, jo jau agrāk ir bijuši dažādi aizliegumi. Taču, no otras puses, zivrūpniecības uzņēmumiem šis laiks varētu būs smagāks. „Šai nozarei tas tiešām būs nopietns pārbaudījums,” pauda Gulbe.
Zivrūpnieku produkcija ārpus bijušās Padomju Savienības nav tik pazīstama, līdz ar to nav alternatīvas Krievijas tirgum.
Piensaimniekus sankcijas tik ļoti neskars, jo Latvijā ražoto sieru un piena produktus ēd ne tikai Krievijā, bet arī Eiropā un arvien vairāk arī Ķīnā un arābu valstīs.
Arī Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits atzina, ka „šobrīd viss ir mierīgi, taču pārliecības par rītdienu nav”. Viņš norāda, ka sankcijas varētu skart ne tikai uzņēmumus, bet arī pašvaldības jūras piekrastē. Piemēram, Rojas novadā lielākie uzņēmumi ir zivrūpniecības uzņēmumi. Tādējādi, ja kāds no tiem bankrotēs vai būtiski cietīs sankcijās, tas atsauksies uz pašvaldībām.
Šmits akcentēja, ka tagad primāri ir jādomā par darba ņēmējiem, nevis uzņēmumiem. Kā risinājumu viņš redz palīdzības lūgšanu Eiropas Savienībai, izmaiņas nodokļu politikā, piemēram, darbaspēka nodokļa iekasēšanas atlikšanu un citas lietas.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka Krievijas tirgus aizslēgšana nav laba zīme. Tomēr šī tirgus zaudēšana nebūs ļoti smaga.
Šolks uzsvēra, ka patlaban Latvijā ir jābūt krīzes menedžmentam, kurā sniegtu atbalstu uzņēmējiem. Šis varētu būt ekonomiskā kara sākums, attiecīgai ir jābūt rīcībai. Zaudējumi var būt arī zemniekiem. „Piens ir produkts, kas tiek saražots katru dienu, (..) ja ir problēmas, tad var rasties izejvielas pārpalikums un tie, pirmkārt, ir zaudējumi zemniekiem,” norādīja Šolks.
Viņš norādīja, ka ražotāji, iespējams, vairāk varētu ražot piena pulveri.
Krievija par sankciju ieviešanu pret valstīm, kas pret to ir ieviesušas sankcijas, paziņoja trešdien. Turpmāk Krievija vairāk pārtiku vēlas importēt no citiem pasaules reģioniem.
Jau ziņots, ka ASV, Eiropas Savienība, Japāna un Kanāda jūlija beigās pavēstīja par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Tās tiek uzskatītas par pirmajām sankcijām, kas tiešā veidā būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku. Arī Krievija ir draudējusi ieviest sankcijas pret Rietumvalstīm. Vienu no tām Krievija jau izdarīja, kad ierobežoja Polijas dārzeņu un augļu importu.
Kopumā pēdējā sankciju sarakstā ir 93 personas un 23 kompānijas, tai skaitā Krievijas Nacionālā komercbanka, lidsabiedrības „Aeroflot” zemo cenu aviokompānija „Dobrolot”, militārās rūpniecības uzņēmums „Almaz-Antej” un citi.
Pēc jauno ekonomisko sankciju ieviešanas Eiropas biržās manīts akciju kritums, Vācijas sporta apģērbu gigants „Adidas” pavēstījis, ka attiecību pasliktināšanās ar Krieviju nesīs zaudējumus, līdzīgas bažas paudis arī britu enerģijas gigants „British Petroleum”, kam pieder vismaz 20 procenti no Krievijas uzņēmuma „Rosneft”.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas pēc.
