Aplēsts, ka budžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4368,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu ir par 281 miljonu eiro vairāk.
Izdevumi pieauguši gandrīz visās jomās.
Arī ieņēmumi ir auguši un sasnieguši 4586,1 miljonu, kas ir par 222,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.
Ministrija norāda, ka budžeta ieņēmumi iekasēti vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, taču nodokļu plāns nav izpildīts par 9,9 miljoniem eiro.
Lielākā neizpilde 20,2 miljonu eiro apmērā vērojama ieņēmumos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tas skaidrojams ar lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā plānots, kā arī ar PVN aktuālā parāda un piešķirto termiņa pagarinājumu apmēra kāpumu šā gada pirmajā pusgadā, skaidro ministrija.
Tāpat pirmā pusgada ieņēmumu plāns nav izpildīts no sociālās apdrošināšanas iemaksām - iekasēti par 11,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk nekā plānots.
Lielākais nodokļu ieņēmumu kāpums pret pērnā gada pirmo pusgadu vērojams tieši darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kur sociālās apdrošināšanas iemaksas pieauga par 57,4 miljoniem eiro jeb 5,3% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par 30,3 miljoniem eiro jeb 4,6%. Salīdzinot ar sešiem mēnešiem pērn, PVN ieņēmumi pieauga par 35,9 miljoniem eiro jeb 4,1%, uzsver FM. Ieņēmumu pieaugums skaidrojams gan ar veikto PVN iemaksu palielināšanos, gan ar atmaksu samazināšanos.
PVN un darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi daļēji kompensē pārējo nodokļu ieņēmumu izpilde virs plānotā pirmajā pusgadā, klāsta FM. Tā, piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi iekasēti par 7,6 miljoniem eiro jeb 2,1% vairāk, nekustamā īpašuma nodoklis - par 3,8 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk un muitas nodoklis par 2 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā plānots.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi kāpuši par 19 miljoniem eiro jeb 5,3%, salīdzinot ar pērnā gada sešiem mēnešiem, kur lielākais pieaugums vērojams ieņēmumos no naftas produktiem. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem patēriņam nodotās dīzeļdegvielas apjoms 2014. gada decembrī un šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir pieaudzis par 10,6%, kas skaidrojams ar dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kritumu par 10% salīdzinājumā ar pērno gadu un transportlīdzekļu skaita, kas patērē dīzeļdegvielu, pieaugumu par 15,7% šā gada pirmajā pusgadā.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) ieņēmumi pieauga par 10,9 miljoniem eiro jeb 5,9%, kas skaidrojams gan ar mazāku atmaksāto summu, gan lielākām iemaksām, ko ietekmēja gan avansa maksājumu, gan iemaksu pēc UIN deklarāciju rezultātiem palielināšanās, raksta ministrija.
Savukārt muitas nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar pērnā gada sešiem mēnešiem pieauga par 2,5 miljoniem eiro jeb 14,8%, kas skaidrojams ar augstāku uzņēmējdarbības aktivitāti šā gada pirmajā pusgadā. Tika ievestas par 16,5% tonnu vairāk preču nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kas saistāms ar importa palielināšanos no valstīm, kas nav ES dalībvalsts, kā arī ar izmaiņām
Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai, atzīmē ministrija. Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada sešos mēnešos pieauga par 95,4 miljoniem eiro jeb 8,1%, kur izdevumi pensijām pieauga par 34,1 miljoniem eiro jeb 3,9%, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem – par 61,3 miljoniem eiro jeb 19,5%. Šis pieaugums ir skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro un trešo bērnu.
Izdevumi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 75,9 miljoniem eiro jeb 8,4%, kur izdevumi atlīdzībai valsts budžetā pieauga par 29 miljoniem eiro jeb 6,4%, savukārt lielākais pieaugums izdevumiem atlīdzībai bija vērojams pašvaldībās – par 46,9 miljoniem eiro jeb 10,4%, pauž FM.
Pirmajā pusgadā vērojams arī kapitālo izdevumu būtisks kāpums par 36,1 miljonu eiro jeb 13,2%, kas galvenokārt skaidrojams ar izdevumu pieaugumu kapitālieguldījumiem valsts pamatbudžetā, lai nodrošinātu finansējumu būvniecības un rekonstrukcijas projektiem.
