Šādas prognozes FM pauž, sākot gatavot Latvijas Stabilitātes programmu 2017.-2020. gadam, ko visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai. Programmā iekļautas dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī budžeta prognozes pašreizējam gadam.
Balstoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
Finanšu ministrija informēja, ka 2016. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bija palēninājusies līdz 1,6% (pēc provizoriskiem datiem), ko izraisīja Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas kavēšanās, mainoties fondu plānošanas periodiem, kā arī zemais ekonomiskās attīstības tempu pieaugums kaimiņvalstīs.
Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu noteiks situācijas uzlabošanās ārējā vidē, paātrinoties ekonomikas izaugsmei pasaulē kopumā un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī investīciju atjaunošanās Latvijā, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, uzskata FM.
Pasaules kopējā ekonomikas izaugsme, pēc jaunākajām Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, 2017. gadā paātrināsies līdz 3,4%, salīdzinot ar 3% iepriekšējā gadā, kad pasaules ekonomika auga lēnākajā tempā kopš globālās finanšu krīzes. Savukārt Latvijas galveno eksporta partnervalstu kopējā IKP izaugsme 2017. gadā sasniegs 2,2%, kamēr iepriekšējā gadā tā veidoja 1,7%.
FM paredz, ka 2017. gadā stabili turpinās palielināties arī privātais patēriņš, kuru veicinās algu pieaugums, kā arī bezdarba mazināšanās. Salīdzinājumā ar 2016.gadu būtiski straujāk pieaugs sabiedriskais patēriņš, cita starpā palielinoties izdevumiem veselības aprūpei un izglītībai, kas savukārt dodos papildus ieguldījumu ekonomikas attīstībā.
FM skatījums uz Latvijas ekonomikas attīstību kopumā ir līdzīgs kā EK, kas savās jaunākajās prognozēs Latvijai 2017. gadā paredz 2,8% un 2018.gadā – 3% ekonomikas izaugsmi.
Nedaudz zemākie EK prognozētie izaugsmes tempi saistīti ar mazliet piesardzīgāku Latvijas ārējās tirdzniecības attīstības novērtējumu, skaidro FM.
Pieaugot energoresursu un pārtikas izejvielu cenām pasaules tirgū, Latvijā 2017. gadā gaidāma kopējā inflācijas līmeņa paaugstināšanās līdz 2,3%.
2018. gadā, pasaules cenu spiedienam mazinoties un cenu pieaugumu turpinot uzturēt augošajam iekšzemes tirgus pieprasījumam, inflācija pazemināsies līdz 2%. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, inflācijas prognoze 2017. gadam ir paaugstināta par 0,7 procentpunktiem, kas saistīts ar jau minētajām straujāk augošajām energoresursu un pārtikas cenām.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa, pēc FM prognozēm, 2017. gadā palielināsies par 5,5%, sasniedzot 906 eiro. Pēc tam darba samaksas pieaugums turpināsies 5% apmērā gadā.
Savukārt bezdarba līmenis 2017. gadā turpinās samazināties, veidojot 9,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Mazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, nodarbinātības pieaugums tajā pašā laikā būs tikai mērens, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitām 2017. gadā palielinoties par 0,2%.
