Vilks intervijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” atzinis, ka valdība nevarēs ignorēt situāciju veselības aprūpē un vairākās citās jomās, kurām nepieciešami papildu līdzekļi, un varētu rast iespējas nedaudz un „saprāta robežās” palielināt budžeta deficītu.
Taču Vilks vairākkārt uzsvēra, ka deficīta palielinājumam jābūt saprātīgajam, piemēram, ja tas būs par 0,1 vai 0,3 procentpunktiem un ja papildus nauda būs tērēta saprātīgi, tad varēs arī starptautiskajai sabiedrībai izskaidrot, kāpēc tas tiek darīts, un tas negraus uzticību Latvijas valdībai.
Jautāts, vai nākamā gada budžeta deficīts varētu būt nevis 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas ir plānots pašlaik, bet 1,3% no IKP, Vilks vien norādīja, ka viņš kā ministrs nedrīkst to teikt. Savukārt kā Latvijas pilsonis viņš atzīst, ka ir jomas, kurām ir jāpievērš uzmanība nekavējoties.
Vilks arī pauda, ka 2017.gadā valsts ieņēmumi varētu būtiski pieaugt, pat pie konservatīvajām prognozēm par 300 miljoniem eiro, un, iespējams, ir nozares, kurām papildu finansējuma piešķiršanu varētu atlikt uz to laiku.
Jau ziņots, ka vispārējās valdības budžeta ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi - 34% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1% apmērā no IKP un valsts parāds - 34,6% no IKP. Savukārt ministrijas pieprasījumi pēc papildu naudas nākamgad kopumā pārsniedz 600 miljonus eiro.
