Jūnija beigās - dažas dienas līdz Latvijas prezidentūras ES Padomē noslēgumam - valdības pārstāvji vēl nevarēja atbildēt, cik šis mūsu valsts pienākums ir izmaksājis nodokļu maksātājiem, tomēr steidza apgalvot, ka plānotais budžets neesot pārsniegts. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotības”) tobrīd gan spēja nosaukt tiešo izmaksu griestus – 60 miljonus eiro tiešajām izmaksām trijos gados.
Nu ir zināms, ka tiešie prezidentūras izdevumi trīs gadu laikā ir sasnieguši 45 miljonus eiro. Tie bija saistīti ar vērienīgu pasākumu sagatavošanu un rīkošanu: kopumā Latvijā notika 197 pasākumi, tajā skaitā desmit neformālās ministru sanāksmes, 44 konferences, 19 augsta līmeņa tikšanās, 10 NVO projekti, 114 ekspertu līmeņa sanāksmes. Nauda tērēta komunikācijām, tulkošanai, transportam, viesnīcām un citiem izdevumiem.
Būtiska prezidentūras budžeta pozīcija bija arī netiešie izdevumi jeb visas valsts pārvaldes, proti, visu ministriju, personāla izmaksas trīs gadu periodā, kas bijušas saistītas ar prezidentūru. Tostarp ir mācības un dalība starptautiskos pasākumos, kur Latvijas prezidentūrai bija jāpārstāv Eiropas Savienība. Šiem personāla izdevumiem kopumā iztērēti 36,6 miljoni eiro, lai gan sākotnēji ministrijas bija plānojušas tērēt gandrīz 48 miljonus.
Kāpēc izdevies ietaupīt, skaidro ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris: „Tika izvēlēta centralizētā pieeja budžeta veidošanas procesam, kas ļauj skatīties uz visiem prezidentūras izdevumiem kopskatā. Citas prezidentūras šādu ceļu nav gājušas, un parasti netiek iekļautas personāla izmaksas, citos gadījumos ministriju rīkotie pasākumi.” Šos ietaupījumus ieskaits Valsts kasē, un par to izlietojumu būs jālemj valdība.
Prezidentūras izdevumi šim gadam gan vēl ir uzskatāmi par provizoriskiem, jo atsevišķi projekti joprojām turpinās, piemēram, prezidentūras trio aktivitātes un daži kultūras pasākumi, taču Ārlietu ministrija apgalvo, ka šīs summas nebūšot lielas.
