Informācija par patiesajiem kompāniju īpašniekiem tiks apkopota īpašā reģistrā, kas būs pieejams tiem cilvēkiem, kam ir pamatota interese par šādu informāciju.
Paredzams, ka piekļūt šiem datiem varēs arī žurnālisti.
Jaunajam reģistram būtu arī jāparāda kam patiesībā pieder ārzonu un tā dēvētie pastkastīšu uzņēmumi, kas bieži tiek izmantoti, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.
Par noteikumu izstrādi atbildīgais Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš („Vienotība”) gan atzīst, ka jaunā reģistra izveidei būs nepieciešami vēl aptuveni divi gadi: „Ja padomā, ka mēs jau esam divus gadus pie šīs likumdošanas strādājuši, tas nozīmē, ka no sākuma līdz beigām būs gandrīz pieci gadi. Un, kas ir jāsaprot par likumdošanas procedūru Eiropas Savienības mērogā, tas ir lēns process, bet labums ir, ka viņš ir arī gruntīgs un pamatīgs. Ja reiz ir izveidots, tad tas netiek pēkšņi atcelts vai radikāli mainīts. Un tā ir tā labā ziņa.”
„Tagad vēl ir ieviešanas process... divi gadi vēl jāgaida,” atzīst Kariņš.
Jau pērn decembrī Strasbūrā tika panākta vienošanās starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomi par vienota Eiropas Savienības uzņēmumu reģistra izveidošanu. Tas atklātu informāciju par patiesā labuma guvējiem un tādejādi palīdzētu cīnīties pret nelegālās naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
