Milānas samitā līderi par konkrētiem pasākumiem situācijas risināšanai tomēr nevienojās un ievērības cienīgi rezultāti nesekoja. Tikšanās pat tiek raksturota kā bezjēdzīga sanāksme, kas radīja nodarbinātību tikai Milānas viesnīcniekiem.
Itālijas premjers Matteo Renci, tostarp, mēģināja pacelt diskusiju par valstu budžeta deficītu mērķiem. Dažas valstis, kā Francija, pārsniegs noteikto trīs procentu barjeru, un Itālija ir starp tām, kas vēlas noteikumus interpretēt elastīgāk. Oficiāli samitā nebija paredzēts par to runāt. Bet Renci argumentē, ka elastīgāka interpretācija var ļaut iekustināt ekonomiku, kas savukārt veicinās nodarbinātību.
To, ka ekonomikas iekustināšana ir galvenais darba tirgus iedzīvināšanai, atzina arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. Bet viņš uzstāja, ka strukturālās reformas ir veids, kā to panākt:
"Mēs vēl neesam uzvarējuši cīņā par izaugsmi. Tikai ar ilgtspējīgu izaugsmi mēs atrisināsim nodarbinātības krīzi.
Realitātei ir tāda, ka izaugsme Eiropā ir vāja un nevienmērīga.
Realitāte ir arī tāda, ka starp dalībvalstīm pastāv ļoti būtiskas atšķirības. Un ir viena kopīga iezīme tām valstīm, kurām šodien klājas labāk - tās apņēmīgāk īstenoja strukturālās reformas. Līdz ar to mans šodienas galvenais vēstījums ir ļoti skaidrs.
Ja jūs vēlaties vairāk darbavietu Eiropā, īstenojiet strukturālās reformas, lai mūsu ekonomikas būtu konkurētspējīgākas, un mūsu uzņēmumiem nevajadzētu pārcelties uz citiem pasaules reģioniem, jo tie uzskata, ka tur ir labāki apstākļi.”
Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs paziņoja, ka Eiropas Savienības līmenī jau ir apstiprinātas ļoti svarīgs iniciatīvas, piemēram, vairākus miljardus eiro apjomīgā Jaunatnes garantiju shēma. Tomēr tas nav pietiekami, uzsvēra Rompejs:
"Mums arī vajag risināt pamata iemeslus, kuru dēļ pārāk daudz cilvēku ir bez darba. Ļoti nepieciešams atvieglot nodokļu nastu darbaspēkam. Šobrīd tas varētu būt visnozīmīgākais impulss nodarbinātības veicināšanai. Arī darba tirgus reformas ir jāpadara elastīgākas. Un elastīgums nenozīmē vienkārši samazināt algas vai atlaist no darba. Tas nozīmē uzņēmumiem un darbiniekiem piedāvāt lielāku brīvību izlemt, kā, saskaņā ar mūsu sociālajām sistēmām, vislabāk pielāgoties tirgus apstākļiem.”
Milānas sanāksme gan tiek kritizēta, ka taustāmus rezultātus tā nenesa.
Eiropas Parlamenta "zaļo" līderi paziņoja, ka "šis samits radīja nodarbinātību tikai Eiropas Savienības diplomātiem, žurnālistiem un Milānas viesnīcniekiem."
Un ka tā vienīgais mērķis bijis Itālijas premjera, sociāldemokrāta Matteo Renci kā cīnītāja pret bezdarbu tēla radīšana. Zaļie aicina kopienas līderus nākt klajā ar reāliem un konkrētiem priekšlikumiem.
Skarba ir arī Eiropas Parlamenta deputāte Tania Gonzalesa no kreisā spārna Spānijas partijas "Podemos". Viņa uzskata, ka Milānas samits un abas iepriekšējās augsta līmeņa konferences par nodarbinātību ir tikai kosmētiskas un praktiska jēga no tām ir maza:
"Tāpat kā mēs redzējām iepriekšējos samitos Parīzē un Berlīnē, šīs sanāksmes ir politiskā mārketinga vingrinājumi, kas nedod atbildes cilvēku vajadzībām. Tie nav noderīgi risinājumu atrašanai cilvēkiem, kuru cieš no bezdarba."
Gonzalesa ir īpaši skeptiska par Jaunatnes garantiju shēmu. Viņa uzskata, ka šī Briseles iniciatīva, kuras mērķis ir mazināt jauniešu bezdarbu, piedāvā prakses iespējas un apmācības, kas patiesībā ir tālu prom no tā, uz ko jaunieši cer, proti, īstu darbu un apmierinošu atalgojumu.
Jaunatnes garantiju shēma nepārliecina arī eirodeputāti no Itālijas premjera Renci sociāldemokrātu partijas Elenu Džentili:
"Man personīgi ir lielas šaubas par šīs programmas vispārējo uzstādījumu. Es nedomāju, ka īstenotie pasākumi ir noderīgi, lai stimulētu jauniešu nodarbinātību Eiropas Savienībā."
Lai shēmu padarītu efektīvu, uzskata Džentile, valstīm ir nepieciešamas valsts investīcijas un ekonomikas atkopšanās, lai atbalstītu strādniekus, kas zaudējuši darbu.
Itāļu politiķe īpaši uzsvēra patēriņa audzēšanas nozīmi darbavietu radīšanai.
Milānas sanāksmei kritiskus vārdus veltīja par Eiropas Savienības nodarbinātības komisārs Lāslo Andors, tviterī paužot pārsteigumu, ka uz konferenci nebija uzaicināts "Eiropas Jaunatnes forums" - Eiropas līmeņa jauniešu organizācija. Viņš norādīja, ka šādu organizāciju iesaistīšana ir ļoti svarīga situācijas uzlabošanai.
