ES nauda: Nav izmaksāts vairāk nekā miljards no iepriekš apgūstamās ES naudas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lielākā daļa no vairākiem miljardiem eiro, ko pašreizējā, tas ir, 2013. – 2020. gada plānošanas periodā Latvija saņems no Eiropas Savienības (ES) fondiem, vēl arvien netiek apgūta. Ierakstu sēriju, kurā Latvijas Radio pētīs, ar ko tad Eiropas naudas apgūšana tagad atšķirsies no līdzšinējās kārtības, sākam ar atskatu uz to, kā ar Eiropas miljardu apgūšanu veicies līdz šim.

Teju 150 000 pārkvalificēti un tālākizglītoti bezdarbnieki, stipendijas vairāk nekā 71 000 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu, gandrīz 800 kilometri rekonstruētu autoceļu un 52 kilometri jaunuzbūvēta dzelzceļa. Šie ir tikai daži ieguvumi, ko, saskaņā ar Finanšu ministrijas apkopoto informāciju, Latvija ieguvusi, izmantojot ES fondu finansējumu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā.

Tomēr ne viss ritējis gludi. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards neslēpj, ka finansējuma saņēmējiem deviņu vēl atlikušo šā gada mēnešu laikā ir jāizmaksā vairāk nekā miljards eiro no naudas, kas Latvijai bija jāapgūst 2007. – 2013. gada. gada plānošanas periodā. Tā ir aptuveni ceturtā daļa no aizvadītajā plānošanas periodā kopumā pieejamiem līdzekļiem.

"Faktiski šis gads ir kā finiša taisne šai finanšu perspektīvai, kur mums Kohēzijas fonda ietvaros saņēmējiem jāizmaksā vairāk nekā 1,1 miljards eiro.(..) Šajā gadā mēs kā prioritāti skatāmies esošā plānošanas perioda pabeigšanu"

FM ES fondu uzraudzības departamenta vadītāja Diāna Rancāne zina teikt, ka daudzi projekti labākajā gadījumā tiks pabeigti šā gada beigās. "Jāsaka, ka to nepabeigto ilgtermiņa projektu, piemēram, ceļu jomā, ir vairāk nekā procentuāli, šķiet, izmaksāts. (..) Šie ilgtermiņa infrastruktūras projekti, piemēram, dzelzceļā tiks pabeigti šī gada beigās. Skaitliski pabeigtākie projekti ir Eiropas Sociālā fonda un uzņēmējdarbības projekti, jo tie ir īsāki un pabeidzami pusotra vai divu gadu laikā," skaidro Rancāne.

Visgausāk Latvijai veicies ar lielo infrastruktūras projektu īstenošanu. Starp Rancānes nosauktajiem ”problemātiskajiem” projektiem ir vairāki, kuru ieviešanas sarežģījumi nonākuši arī plašsaziņas līdzekļu redzeslokā.

"(..) tādi lielie infrastuktūras projekti kā Krievu salas izveide, Inčukalna gudrona dīķa sanācijas projekts, Stradiņa slimnīcas korpusa izbūve, kuru cieši uzrauga arī Eiropas Komisijas pārstāvji (..)," stāsta Rancāne, atzīstot, ka šo projektu pabeigšana līdz gada beigām būs ļoti saspringts laiks.

Uzņēmēji nepacietīgi gaida, kad varēs sākt apgūt 2013. -2020. gadam atvēlētos ES fondu līdzekļus. Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) turpina pieņemt projektu pieteikumus arī no interesentiem, kas vēl pretendē uz atbalstu no iepriekšējam plānošanas periodam atvēlētā fondu finansējuma.

EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis optimistiski cer, ka visa nauda, kas uzņēmējiem bija pieejama 2007. -2013. gada plānošanas perioda ietvaros, līdz šā gada beigām tiks apgūta.

"Mūsu prognozes paredz, ka mums pieejamo struktūrfondu finansējumu šī gada ietvaros apgūsim. Vēl joprojām mēs pieņemam projektu pieņemšanu, piemēram, ārējo tirgu aktivitātē. Mums ir pieejami no valsts budžeta papildus līdzekļi astoņu miljonu apmērā. Mēs redzam ka arī pieprasījums ir pietiekams (..)," komentē Valantis.

Atbilstoši FM aplēsēm, ES struktūrfondu apguve pēdējos gados devusi būtisku artavu arī iekšzemes kopprodukta pieaugumā. Pērn, tieši pateicoties Eiropas naudai, valsts tautsaimniecības kopapjoms audzis par 1,1%.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti