Pērnā gada novembrī Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas iesniegto darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība”. Tās ietvaros Latvijai būs pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Valdība jau pieņēmusi vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā regulēs fondu naudas apgūšanu. Pieņemta arī daļa noteikumu, kas regulēs tā dēvēto specifisko atbalsta mērķu ieviešanu un projektu atlases kritērijus
Tomēr lielāko daļu noteikumu, kas regulēs kārtību, kādā pašvaldībām, uzņēmējiem un citiem projektu īstenotājiem būs pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums, valdība plāno pieņemt šā gada laikā.
„Atšķirība jaunajā periodā no esošā ir tā, ka, pirms mēs fiziski sākam tērēt naudu konkrētajā projektā vai darbībā, ir jāizpilda noteikti priekšnoteikumi, lai mēs neuzkāptu uz iepriekšējā perioda grābekļiem, kad tā doma par to, ko mēs ar to rezultātu darām, nenāk pēc tam, kad naudu jau esam iztērējuši. Līdz ar to viens no jaunā perioda jaunajiem elementiem ir tas, ka vispirms ir jāsakārto politikas plānošanas dokumenti, ir jābūt biznesa plānam, ar kuru saskaņā mēs investēsim vienā jomā un kā tas iet ar visu kopā, un tad mēs sākam runāt par ieviešanas mehāniku.” - Tā iemeslus, kādēļ vēl nav pabeigti sagatavošanās darbi jaunajam plānošanas periodam paredzētās Eiropas naudas apgūšanai, skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ar ko jārēķinās projektu iesniedzējiem, ir apstāklis, ka jaunajā plānošanas periodā ir ievērojami centralizēta Eiropas Savienības fondu administrēšana.
„Visiem interesentiem par fondu jautājumiem būs viens sadarbības partneris – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kurai varēs gan zvanīt, gan rakstīt un jautāt par to, kas saistīts ar fondu finansējuma piesaisti. Ja iepriekšējā plānošanas periodā tās bija sešas institūcijas, kas gan pieņēma projektu pieteikumus, gan tālāk nodarbojās ar pieteikumu un projektu administrēšanu un uzraudzību, tad šobrīd sistēma tiek centralizēta,” skaidro Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles departamenta direktore Solveiga Ozola norāda, ka lēmums par Eiropas naudas administrēšanas centralizēšanu pieņemts, izvērtējot līdzšinējo pieredzi fondu apgūšanā.
Aģentūras direktore Anita Krūmiņa īpaši uzsver, ka jaunā administrēšanas kārtība atvieglos dzīvi arī projektu iesniedzējiem un Eiropas naudas saņēmējiem, jo viņiem būs vieglāk – būs centralizēti nosacījumi, izpildes kontroles prasības, būs ierobežotas interpretācijas iespējas:
„Prasības būs vienādas, un līdz ar to finansējuma saņēmējiem būs vienkāršāk un saprotamāk kādas tās ir jebkurā no programmām.”
Patlaban aģentūra aktīvi gatavojas projektu pieņemšanai, teic Krūmiņa: „Mēs jau aktīvi strādājam pie kapacitātes stiprināšanas, un pirmā joma ir tieši projektu atlases.”
Ņemot vērā to, ka patlaban nav sagatavota lielākā daļa noteikumu, kas noteiks projektu atlases kritērijus un par tiem vēl plānotas diskusijas ar sociālajiem partneriem, ir pāragri spriest, vai jaunajā plānošanas periodā projektu iesniedzējiem tiks izvirzītas stingrākas prasības. Eiropas Komisija gan paģērējusi, lai dalībvalstis jaunajā plānošanas periodā pievērš īpašu uzmanību korupcijas un krāpšanas risku mazināšanai.
