Lauksaimniecības komisārs norādīja, ka kompensācijas varētu piešķirt vēl līdz gada beigām.
Viņš skaidroja, ka no iepriekšējās pieredzes redzams - šāda veida kompensācijas ir iedarbīgas, ja tiek piešķirtas ātri. Bet kompensācijām nav īsti nozīmes, ja tās tiek piešķirtas tikai pēc gada.
Čološs arī uzsvēra, ka piena sektors kopumā ir jutīgs un to var ietekmēt ne tikai Krievijas embargo, bet arī citi faktori ārpus ES. Līdzās kompensāciju izmaksām ir arī jāmeklē jauni tirgi un jāpalīdz jāpārorientējas uz tiem, norādīja komisārs.
"Es saprotu, ka atsevišķu dalībvalstu piena ražotāji ir vairāk ietekmēti sankciju dēļ nekā citas valstis. Un lai izvairītos no bankrotiem un sarežģījumiem ekonomikā, mēs šobrīd analizējam iespējas, lai dotu nozarei ļoti mērķētu kompensāciju. Mums ir jākoncentrē mūsu ierobežotie finansiālie resursi, lai atbalsti nonāktu pie tiem zemniekiem, kam tas patiešām ir nepieciešams. Jā, mums ir šī krīzes rezerve, kuru mobilizēsim, bet, protams, tas būs kopumā atkarīgs arī no iespējām un lēmumiem par nākamā gada Eiropas budžetu. Un paralēli šai kompensācijai, kas dos atbalstu īsā termiņā piena ražotājiem, mums ir jāmeklē jauni tirgi un jāpārorientē mūsu eksporta stratēģija," sacīja Čološs.
Eiropas Komisija arī lūdz dalībvalstis sniegt sīkāku analīzi piensaimnieku zaudējumiem, lai lemtu par kompensācijām. Tāpat tiek apsvērta iespēja izmaksāt kompensācijas gan no Eiropas, gan valstu budžeta.
Starp valstīm, kurām varētu pienākties papildu Eiropas Savienības atbalsts, Čološs nosauca Somiju, Poliju un visas trīs Baltijas valstis.
Čološs minēja, ka kompensācijās varētu tikt izmaksāti vairāki simti miljoni eiro, un, visticamāk, papildu Eiropas savienības budžeta līdzekļiem savs ieguldījums būs jādod arī dalībvalstīm. Lai stabilizētu piena produktu tirgu, Eiropas Savienība līdz gada beigām pagarinājusi arī tirgus intervences periodu, kurā piensaimnieki par ES līdzekļiem var privātās noliktavās uzglabāt pienu, piena pulveri un sviestu. Parasti šis periods noslēdzas septembra beigās.
Jau ziņots, ka Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Līdz ar noieta tirgus zaudēšanu krita piena iepirkšanas cenas.
Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.
