Ieceri par Krievijas gāzesvadu cauri Turcijai būtiski skatīt kā plašāku ģeopolitisku spēli.
“Es tomēr skatītu Krievijas un Turcijas attiecības kontekstā ar Turcijas–Eiropas Savienības (ES) un Turcijas–ASV attiecībām, arī NATO kontekstā. Krievija ļoti aktīvi, brīžiem pat varbūt izmisīgi un bezkaunīgi, primitīvi cenšas pajaukt NATO valstu vienotību, arī nekautrējas Eiropas Savienības valstis šķelt dažādām metodēm,” skaidro Āboltiņš.
Turklāt attiecībā uz “Turkish Stream” projektu esot sāncensība par to, kuram būs lielāka starptautiskā ietekme uz Turciju – Krievijai, ASV vai ES. “Eiropas Savienība kā vienmēr, vienkāršoti izsakoties, muļļājas pa vidu, īsti nesaprot, ko darīt ar to Turciju. Ļoti neērts partneris, kurš nekautrējas arī pats izdarīt spiedienu,” piebilst eksperts.
Šo situāciju gan izmanto arī Krievija, lai pabojātu ASV un Turcijas attiecības. Ja Krievijas attiecības ar Turciju attīstīsies veiksmīgi, tas savukārt var piespiest uzlabot ES transatlantiskās attiecības ar ASV.
Vēstīts, ka jau 2015.gada februārī Turcija un Krievija provizoriski vienojās par jaunā gāzesvada "Turkish Stream" ("Turcijas plūsma") sauszemes daļas trasi. Saskaņā ar Maskavas plāniem, šim objektam jāaizstāj iepriekš atmestais projekts "South Stream"("Dienvidu plūsma") kas savienotu Krieviju un Bulgāriju.
