Ar šāda klasifikatora palīdzību iecerēts nodrošināt, ka lielas sabiedriskas ēkas būvē nozīmīgi un stipri uzņēmumi. Pašlaik nav praktisku instrumentu, kā liegt uzņēmumiem ar apšaubāmu reputāciju pretendēt uz valsts pasūtījumu, taču nākotnē tādam jābūt, uzskata ministre.
Ministre uzskata, ka jāvērtē arī uzņēmuma reputācija, par kuru raksta nevis medijos, bet gan ir pierādīti pārkāpumi materiālu izmantošanā vai būvniecības procesā.
Viņš ir melnajā sarakstā. Ja ir tādi projekti kā Rīgas pils un „Maxima”, uzņēmums nevar pretendēt kādu laika periodu uz šādu objektu būvniecību un valsts pasūtījumu,” sacīja ministre.
Tikmēr žurnālists Guntis Bojārs vaicā, kas notiek ar šo uzņēmumu, kamēr norit tiesāšanās: „Tad ir jautājums, kurā brīdī šādi uzņēmumi paliek vai nepaliek tirgū? Man bija sajūta, ka „Re&Re” [pēc Zolitūdes traģēdijas] Latvijā ir beidzies, bet pēc gada izskatās, ka uz šīs traģēdijas uzņēmums ir uztaisījis sev reklāmu, jo ir ticis pie apjomīgiem valsts pasūtījumiem.”
Arī „Providus” pētniece Dace Akule norādīja, ka jaunais būvniecības regulējums, kas stājies spēkā no 1.oktobra, nerisina problēmas publiskajos iepirkumos.
„Kā var būt tā, ka publiskajos iepirkumos var uzvarēt uzņēmums, par kura spēju nodrošināt kvalitatīvu un drošu ēku būvniecību, pastāv šaubas? Tas ir jautājums par augstākās reputācijas kritēriju,” viņa teica.
Tāpat Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības vadītājs Valdis Birkavs atzina, ka jaunais Būvniecības likums ir tikai spāru svētki un lielākais darbs vēl ir priekšā. „Kas nav izdarīts? Būvnieks būvē nevis ar likumu, bet ar būvnormatīviem, seko standartiem, kas nav izdarīts. Labi, ka Ekonomikas ministrija atradusi variantu, kā to izdarīt vismaz nākamajā gadā. Ar to bija jāsāk. Strādnieku kvalifikācija, kompetences novērtēšana, kategoriju ieviešana – tas nav izdarīts,” klāstīja Birkavs.
"Tāpat arī būvniecības speciālistu sertifikācijai jābūt regulārai un jāsakārto Publiskā iepirkuma likums, jo kritērijs par zemāko cenu ne tikai degradē tirgu, bet arī mazina drošību. Ar publisko iepirkumu sākas kārtība būvniecībā,” sacīja Birkavs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka „Re&Re” pašlaik esot drošākais uzņēmums, jo strādā tā, lai nepieļautu nevienu kļūdu, ir ieviesta dubultā kontrole. To vajag ieviest arī normatīvajos aktos.
Tikmēr Bojārs piebilda, ka katrai rīcībai likumu neuzrakstīs, tādēļ tas ir jautājums par pašatbildību.
Viņaprāt, liela daļa sabiedrības tā arī nav sapratusi, ka traģēdija ir stāsts par attieksmi, jo tāpat daudzi turpina šķērsot ielu pie sarkanās gaismas un citādi apdraud savu dzīvību.
Runājot par pārmaiņām pašā uzņēmumā „Maxima”, tās korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns klāstīja, ka uzņēmums sniedzis palīdzību cietušajiem, uzlabojis drošību veikalos un arī savu darbinieku apstākļus, palielinot algas, nomainot krēslus un formas.
Taču Bojārs pauda izbrīnu, ka „Maxima”, līdzīgi kā „Re&Re” turpina pastāvēt. „No viens puses saprotu, ka katram principam ir sava cena,” viņš vienlaikus atzina. „Man ir sajūta, ka „Maxima” ir uztaisījusi labu reklāmas kampaņu, lai cik ciniski tas arī neskanētu.”
Savukārt ekonomikas ministre atzina – sabiedrība ir sociāli atbildīgāka, ja tajā ir augstāks labklājības līmenis.
Atbilde uz jautājumu, kādēļ liela daļa sabiedrības joprojām iepērkas „Maximā”, esot meklējama tieši šajā faktā, ka Latvijā ir zems labklājības līmenis un darbiniekiem nav daudz alternatīvu, sacīja ministre.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons stāstīja, ka dienests pievērsis papildu uzmanību visiem lielveikaliem, bet „Maxima” ir viens no retajiem piemēriem, kas jau strādā pēc tām normām, kuras iestrādātas jaunajos ugunsdrošības noteikumos, kas vēl nav spēkā. Pēc viņa teiktā, jaunie ugunsdrošības noteikumi un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums varētu stāties spēkā nākamā gada pirmajā pusē.
Taču biedrības „Zolitūde 21.11” valdes locekle Aleksandra Fedutina pauda uzskatu, ka jaunie ugunsdrošības noteikumi par katra indivīda atbildību atstāt telpas, ja skan trauksmes signāls, pārveļ atbildību uz cilvēku pleciem, nevis uz atbildīgajiem dienestiem. „Būs kategorija, kas nedzirdēs šo trauksmi, kurli cilvēki un veci cilvēki,” viņa norādīja. Taču Eklons noraidīja šīs bažas, jo noteikumi paredz arī ēkas īpašnieku atbildību.
