Eksperts: Paviršie gāzes pārvades sistēmas noteikumi rada iespaidu par laika vilcināšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projekts sagatavots ļoti pavirši, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Aktuālais temats” to kritizē "Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš, pieļaujot, ka tas darīts ar mērķi „Latvijas gāzei” ilgāk izmantot savu dominējošos monopolstāvokli. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā gan norāda, ka arī pirms noteikumu izstrādes uzņēmumiem ir iespēja slēgt līgumus par piekļuvi pārvades sistēmai.

„Jebkurš liels uzņēmums Latvijā var pats atrast sašķidrinātās dabasgāzes piegādāju un vienoties ar [Klaipēdas] terminālu, ka šī konkrētā krava ir domāta viņam, un tālāk teorētiski nogādāt gāzi uz Latvijas teritoriju un izmantot. Bet, lai tas viss tiešām tā darbotos, mums nepieciešamas likumdošanas izmaiņas un nepieciešams stiprināt trešās puses piekļuvi mūsu gāzes sistēmai, ko [Sabiedrisko pakalpojumu] regulēšanas komisija dara, izsludinot projektu, kādā veidā šī kārtība varētu būt. Par to ir ļoti daudz kritikas, bet tomēr daudz labāk, ja dokuments ir, nekā tā nav,” skaidroja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis gan precizēja, ka šos noteikumus izstrādā „Latvijas gāze” un SPRK tos apstiprina, pirms tam veicot publiskās konsultācijas un vērtējot noteikumu atbilstību tirgus regulējumam. „Daļa no šiem priekšlikumiem saistīti ar to, ka Latvijas lielajiem patērētājiem nav iespējas piekļūt pie alternatīviem piegādātājiem. Konsultācijas procesā mēs kā regulators vērtēsim šos priekšlikumus,” sacīja Irklis.

"Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš gan ir kritisks par šiem noteikumiem, norādot, ka tajos trūkst definīcijas un ir daudz kļūdu, arī tekstuālu. „Tas kopējais vērojums – man liekas, ka tur vēl ļoti nopietns darbs būs nepieciešams. Ļoti, ļoti nopietns darbs, lai panāktu, ka pārvades sistēmas lietošanas noteikumi būtu līdzīgā kvalitātē kā Lietuvā un Igaunijā,” sacīja Āboltiņš. Kā vienu no paviršībām viņš min to, ka dokumentā minēts tāds jēdziens kā „Krievijas Republika”.

„Man rodas sajūta, ka noteikumi ir speciāli sagatavoti ne pārāk kvalitatīvi, lai novilktu laiku un uzņēmums varētu izmantot savu līdzšinējo dominējošo monopolstāvokli un nepieļautu citu dalībnieku piedalīšanos tirgū,” saka enerģētikas pētnieks.

SPRK pārstāvis gan norāda – kamēr šie noteikumi nav gatavi, „Latvijas gāzei” ir pienākums nodrošināt piekļuvi pārvadiem, bet tas notiek uz līguma pamata. Šāda vienošanās jau esot gan vairākiem Lietuvas uzņēmumiem, gan vienam Igaunijas uzņēmumam. „Tā kā faktiski vismaz formāli likuma prasība ir izpildīta,” saka Irklis, piebilstot, ka nav saņemtas sūdzības par piekļuves nenodrošināšanu.

Jau ziņots, ka valdība otrdien devusi atbalsta dabasgāzes tirgus reformu plānam, no kuras galvenā daļa ir iecere no „Latvijas gāzes” izveidot atsevišķu pārvades sistēmas operatoru un to atsavināt vai arī atrast tam citu pircēju. 

Tiesa, valdība šobrīd vēl nevarēja precīzi raksturot, kā tiks organizēta „Latvijas gāzes” aktīvu atsavināšana vai pārdošana citam īpašniekam, kā arī vēl nespēja prognozēt šīs ieceres iespējamās kopējās izmaksas.

"Latvijas gāzes" vadītāji jau iepriekš ir izteikušies pret šīm iecerēm, norādot, ka to liedzot privatizācijas līgums, prognozējot dabasgāzes tarifu sadārdzināšanos un aicinot izvēlēties līdzīgu risinājumu kā Somijā, kur uzņēmums saglabāts kā vienots veselums. Savukārt, pēc vairāku ekspertu domām, kopš sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbības sākuma Klaipēdā Latvijai vairs nav pamata atlikt gāzes tirgus atvēršanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti