Gašpuitis atzīst, ka ģeopolitiskā situācija un terorisma draudi ļoti ietekmē ekonomiskās perspektīvas: “Mēs redzam, ka ekonomiskais noskaņojums īpaši neatgūstas, ekonomikas īpaši neatgūstas. Papildus izaugsmes nenoteiktībai pievienojies drošības risks.”
Ja tuvākajā laikā parādīsies vēl kādi drošības riski, tas var ietekmēt valstu ekonomisko attīstību, jo cilvēki kļūst piesardzīgāki savos lēmumos par tēriņiem. Un tādējādi gaidas par izaugsmes paātrināšanos var nepiepildīties.
Tajā pašā laikā Gašpuitis norāda, ka cilvēks ar laiku pielāgojas pie situācijas un pat atrod veidus, pierast un adaptēties. Kā piemēru viņš minēja to, ka varētu pieaugt pieprasījums pēc atpūtas vietām, kur garantija par drošību ir krietni augstāka: “Ja līdz šim daudzi devās uz Ēģipti, Tunisiju, tad šobrīd varētu parādīties daudz lielākas iespējams mums piesaistīt šo tūrismu. Arī attiecībā uz publiskajiem pasākumiem būs liela priekšrocība, kurš spēs piedāvāt un pierādīt, ka šie pasākumi var tikt noorganizēti droši.”
Tāpat pieaugs pieprasījums pēc privātu uzņēmumu drošības pakalpojumiem. Arī valstu fokuss varētu būt uz terorismu finansējuma apkarošanu, kas nozīmētu atsevišķām sfērām grūtības ar naudas apriti, bet arī iespējas piedāvāt drošākus risinājumus.
“Šeit Latvijai paveras iespējas parādīt sevi kā drošu vietu ar iespējām atpūsties un rīkot dažādus pasākumus. Šajā virzienā nāksies piestrādāt,” saka Gašpuitis.
Ziņots, ka saistībā ar paaugstinātiem terorisma draudiem Beļģijā un īpaši Briselē ārkārtas stāvoklis ir jau trešo dienu. Tāpat Briselē un ārpus tās veikta vērienīga policijas operācija, kurā aizturēti 16 cilvēki, taču starp viņiem nav viena no Parīzes teroraktos vainotajiem Salaha Abdeslama.
Saglabājoties ceturtajam - visaugstākajam - terorisma draudu līmenim, pilnībā slēgtas metro līnijas, skolas, universitātes, sporta centri, tirgi. Slēgtais metro satraucis daudzu pilsētniekus, jo tas nozīmē pārslodzi citos transporta līdzekļos, kuri kursē. Arī uzņēmējiem šī vēl vienas dienas dīkstāve rada zaudējumus.
