Galvenā naudas dalītāja Zemkopības ministrija konstatē, ka lauksaimnieki dzīvo labi. Tam piekrīt arī paši zemnieki, kam līdz šim bijis pieejams dāsns atbalsts, pretī maz prasot konkrētu mērķu sasniegšanu. Eksperti kā galveno iepriekšējā perioda trūkumu sauc ne tikai piešķirtās naudas izlietojuma vājo kontroli, bet arī to, ka laukos nav radīts tik daudz darbavietu, kā sākumā plānots. Tādējādi lauksaimniecība kļuvusi koncentrētāka, taču lauku teritorija kopumā nīkuļo pamestībā.
Trīs desmitnieki - tā īsi varētu raksturot prasības, kas lauksaimniekiem būs jāizpilda, saņemot ES atbalsta maksājumus nākamajos gados. Par 10% jāpalielina ražošana, par 10% jāaudzē apgrozījums, kā arī par 10% jāsamazina negatīvā ietekme uz vidi.
Mazajiem zemniekiem prasības noteiktas vēl striktākas. Iepriekšējā periodā tik striktu nosacījumu, saņemot naudu, nav bijis. Tā atzīst Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone. „Pats būtiskākais ir tieši saimniecību konkurētspējas veicināšana. Mēs vēl joprojām esam analizējuši šos datus un Latvijā aizvien ir saimniecības, kurām ir ļoti slikti šie pašizmaksas rādītāji, efektivitātes rādītāji, saražotās vērtības un vērtība uz vienu ieguldīto latu,” saka Jansone.
Turklāt ministrija sola stingri kontrolēt, vai zemnieku solītie mērķi tiek sasniegti, turpina Jansone. „Mums kā valstij ir uzlikta zināma kontrole no Eiropas Komisijas, ka 2018.gadā tiek vērtēts šis starpposms programmas mērķu sasniegšanā, tad mēs no kopējā finansējuma pazaudējam 7%. Līdz ar to mums ir ļoti stingrs uzstādījums kopējo mērķu sasniegšanā,” norāda Jansone.
Pagaidām gan stingrība ir tikai Zemkopības ministrijas ierēdņu vārdos, jo darbi liecina par tieši pretējo. Latvijas Radio jau ziņoja, pašlaik noslēgusies pieteikšanās uz zemniekiem pieejamo pirmo naudu. Tā ir tā dēvētā modernizācijas un pārstrādes veicināšanas aploksne – gandrīz 500 miljoni eiro. Pirmajā kārtā traktoru pirkšanai un fermu celtniecībai atvēlēja 70 miljonus.
Nozares ministrija uzsvēra – pie atbalsta tiks tikai labākie projekti un tie zemnieki, kas apzinīgāk maksājuši nodokļus. Zemnieku interese bija milzīga – projekti vismaz simt miljonu eiro vērtībā. Taču lauksaimnieku organizācijas, kas solīja ministrijai prasīt papildu naudu, to skaļi nemaz nepaguva izdarīt. Lobija ietekmē pagājušajā nedēļā pieejamais finansējums palielināts, lai pietiktu visiem prasītājiem. „Ņemot vērā, ka mums pēdējos divos gados ir bijis ļoti mazs pieplūdums investīcijās, tad, izvērtējot projekta stadiju, kad tie minimālie punkti ir izpildīti un pieprasījums ir liels, mēs nolēmām palielināt finansējumu. Bet tas vairs nenotiks turpmāk – vai nu mēs pārvērtēsim minimālo punktu sistēmu, vai ko citu mainīsim, taču ir jāatlasa tikai labākie projekti. Ir jāpastāv konkurencei,” skaidro Jansone.
Lielākie ieguvēji no šīs izņēmuma kārtas būs lielie zemnieki, lai gan ministrija norāda – projektu pieteikšana sadalīta divās grupās ar līdz un virs 70 000 eiro projektiem tieši tādēļ, lai lielsaimnieki «nenosmeltu» visu Eiropas naudu.
Paši zemnieki saka – naudas, kā vienmēr, būs par maz. Lai gan platību maksājumu kopsumma kļuvusi lielāka, Latvija izvirzījusi ambiciozu mērķi pašlaik apsaimniekotos 1,6 miljonus hektāru palielināt līdz diviem miljoniem. Tādējādi atbalsts par katru hektāru saruks.
Būtiski – līdz 152 miljoniem eiro – audzis bioloģiskajai lauksaimniecībai paredzētais atbalsts. Taču īstu prieku zemniekos saklausīt nevar. Atturīgs savos vērtējums ir zemnieks Jānis Dzenis.
„Mēs jau gribam palielināt nodarbinātību, lai lauki zeltu un plauktu, un cilvēki no laukiem prom nemuktu. Tas nozīmē, ka nevar iet tikai uz lielo ražošanu – ir jābūt gan lielajām, gan mazajām, gan vidējām saimniecībām. Tas atbalsts diemžēl ir iluzors, ka mēs palīdzēsim mazajiem un viņiem arī kaut kas atleks. Tas ir acu aizmālēšanai. Reāli tā būs naudas izmešana un mazajiem nekāda labuma nebūs. Protams, kaut kāds labums būs – katra kapeika, kas ienāk budžetā, ir atbalsts,” skeptisks ir Kokneses pagasta bioloģiskās saimniecības «Kalnavoti» īpašnieks Jānis Dzenis, kas saimnieko 460 hektāros
Līdzšinējā politika atbalstījusi lauksaimniekus, bet ne laukus kopumā. Sākotnēji plānotās tūkstošiem darbavietu laukos tā arī nav izveidotas, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. „(..) Ir lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas diezgan stabili attīstās un tiešām tur viss ir kārtībā. Otrs ir šī lauku teritorija – tā vairs nav tikai lauksaimniecība (..),” saka Cimermanis.
Pēc Cimermaņa teiktā, lauku teritorijas attīstība kopumā būs nākamo sešu gadu būtiskākā izšķiršanās. Turklāt to noteiks ne tikai tieši lauksaimniecībā plūdināmā atbalsta nauda. „Mūsu savstarpējā sinerģija starp fondiem – kaut vai par reģionālo attīstību. Mums ir vairāk sektors nodalīts – šeit ir mana robežiņa, te līdz pilsētai ir lauki. Kaut gan, ja skatās, kas tās pilsētas ir – tie paši lauki. Viņām tad arī būtu jādomā kopā, kā tad attīstīt tās darba vietas,” saka Cimermanis.
Kā būtiska nozares problēma briest arī fakts, ka nevalstiskās organizācijas katrā no jomām drīzāk kalpo kā atbalsta naudas «izsitējas», nevis strādā kopīgai lauku attīstībai un uzrauga arvien augošā finansējuma izlietojuma efektivitāti.
