"Finanšu un investīciju analītiķi norāda, ka šis ir ļoti labs brīdis, lai valstu valdības ieguldītu vairāk naudas atjaunojamajos energoresursos. Viņuprāt, šis varētu būt tas lūzuma punkts, kad atjaunojamā enerģija pierāda, ka tas ir tas ilgtspējīgais risinājums, jo naftas produktu cenas ir tik svārstīgas un neprognozējamas,” stāta Āboliņš.
Tāpat samazinoties kurināmā vai enerģijas izmaksām, krīt ražošanas pašizmaksas. Taču būtu jārēķinās, ka tas ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē cenu veidošanos un ekonomikas izaugsmi. „Un mūžīgi cerēt uz ārkārtīgi zemām enerģijas izmaksām nozīmē pašiem sevi maldināt, īstenot nepareizu stratēģiju. Šobrīd, ja paliek pāri līdzekļi, investēt tos var energoefektivitātes, darbība efektivitātes uzlabošanā un enerģētikā,” skaidroja enerģētikas eksperts.
Pētnieks arī norāda uz prognozēto naftas cenu stabilizāciju – atgriešanos pie nedaudz augstāka līmeņa un nofiksēšanas. Tas varētu notikt nākamā gada otrajā pusē.
„Tas ir saistīts ar to, ka OPEC lēma turpināt naftas ieguvi esošajā apjomā, lai paceltu cenu mākslīgi. Lielākais OPEC ražotājs Saūda Arābija nolēma turpināt esošajā apjomā, lai arī tas atstāj diezgan būtisku ietekmi uz visām lielākajām OPEC naftas ražotājvalstīm, to budžetiem. Jo naftas iegūšana un eksports rada lielāko daļu no šo valstu nacionālā kopprodukta. Bet aprēķins Saūda Arābijas gadījumā ir tas, ka viņiem iegūt vienu barelu naftas izmaksā lētāk nekā citam lielam ražotājam – ASV, kurš ieguldījis modernās, sarežģītās tehnoloģijās vairāk. Saūda Arābija tādā veidā nolēma, ka nezaudēs savu tirgus daļu un pagaidīs, kamēr ASV kā liels ražotājs sapratīs, ka viņiem kļūst pārāk dārgi ražot tādos pašos apjomos,” skaidroja eksperts.
