Pēc Āboltiņa teiktā, ar šāda termiņa noteikšanu valdība nepamatoti ir sasējusi sev rokas.
„Diemžēl atkal turpinās tie paši lēmumi, kas iesākās pirms gada ar Enerģētikas likuma grozījumiem un tādu normu iekļaušanu, kas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības gāzes direktīvas prasības un garu. Un arī šodien Ministru kabinetā zināšanai pieņemtie dokumenti diemžēl, manā skatījumā, neatbilst Eiropas Savienības gāzes direktīvas būtībai un normām. Tādēļ neesmu īpaši priecīgs par lēmumu, kāds šodien tika pieņemts,” saka Āboltiņš.
„Tur varēja novērst lielu daļu pārpratumu, vienkārši izņemot no protokollēmuma formulējumu par tirgus atvēršanu 2017.gada 3.aprīlī, jo šāds formulējums sasien valdībai rokas rīkoties ātrāk,” norāda eksperts.
Jau ziņots, ka valdība otrdien devusi atbalsta dabasgāzes tirgus reformu plānam, no kuras galvenā daļa ir iecere no „Latvijas gāzes” izveidot atsevišķu pārvades sistēmas operatoru un to atsavināt vai arī atrast tam citu pircēju.
Tiesa, valdība šobrīd vēl nevarēja precīzi raksturot, kā tiks organizēta „Latvijas gāzes” aktīvu atsavināšana vai pārdošana citam īpašniekam, kā arī vēl nespēja prognozēt šīs ieceres iespējamās kopējās izmaksas.
"Latvijas gāzes" vadītāji jau iepriekš ir izteikušies pret šīm iecerēm, norādot, ka to liedzot privatizācijas līgums, prognozējot dabasgāzes tarifu sadārdzināšanos un aicinot izvēlēties līdzīgu risinājumu kā Somijā, kur uzņēmums saglabāts kā vienots veselums. Savukārt, pēc vairāku ekspertu domām, kopš sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbības sākuma Klaipēdā, Latvijai vairs nav pamata atlikt gāzes tirgus veidošanu.