Pakāpenisks naftas cenu kritums globālajā tirgū sākās jau aptuveni pirms gada. Šobrīd, pateicoties vairākiem apstākļiem, tostarp arī iespējamajam Irānas naftas piegāžu pieaugumam, naftas cenas vēl ilgāku laiku varētu saglabāties samērā zemas.
Vērtējot šī brīža naftas tirgus norišu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka iedzīvotāji to pirmām kārtām izjutīs mazāku apkures un dabasgāzes cenu veidā.
"Ja mēs runājam par to, kā naftas cenu ietekmē Latvijā attīstās inflācija un dzīves dārdzība, tad no CSP [Centrālās statistikas pārvaldes] patēriņa cenu izmaiņu datiem redzam, ka, piemēram, ja dabasgāze, siltumenerģija un degviela, kas ir ar naftas cenu ciešāk saistītas preces, ja tās šī gada pirmajā pusgadā būtu maksājušas apmēram tikpat, cik pērn pirmajā pusgadā, tad mums inflācijas līmenis varētu būt par aptuveni vienu procentpunktu augstāks. Tas nozīmē, ka nevis vidēji 0,4%, kā tas ir bijis šā gada pirmajā pusgadā, bet gan 1,4,%," stāsta Paula.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pievērš uzmanību, ka zemās naftas cenas pozitīvi ietekmēs arī Latvijas makroekonomikas rādītājus, jo samazināsies tēriņi par enerģijas importu.
"Kopumā mēs pozitīvi izjūtam tādā veidā, ka Latvijas importa rēķins par energoresursiem samazinās, kas ļauj mums ietaupīt pietiekami nozīmīgu resursu apjomu, kas, protams, palielina mums iespējas pašiem tērēt un investēt. Jo, ja paskatās tirdzniecības bilanci, tad energoresursu bilances iztrūkums ir ļoti nozīmīgs, un šobrīd šīs zemās energoresursu cenas mums ļauj to mazliet samazināt," stāsta Gašpuitis.
Tomēr ekonomisti uzsver, ka nav pamata gaidīt būtisku vispārēju cenu samazinājumu, jo ne visās nozarēs uzņēmēji vēlēsies revidēt cenas proporcionāli naftas cenas kritumam.
Latvijas Bankas ekonomiste skaidro, ka, samazinoties izdevumiem par mājokli, iedzīvotāji var atvēlēt vairāk līdzekļu citām precēm, tādā veidā neradot to ražotājiem nepieciešamību mazināt cenas.
"Ja pārtikas un enerģijas izdevumi mājsaimniecību budžetā būtiski neaug vai pat samazinās, cilvēki var uzturēt noturīgu pieprasījumu vai pat palielināt pieprasījumu pēc citām precēm vai pakalpojumiem, kurus mēs ikdienā nesaistām ar primārajām vajadzībām. Līdz ar to te mēs varbūt redzam tādu nelielu izdevumu pārdales efektu par labu šīm precēm, pakalpojumiem, un līdz ar to citās jomās cenas var saglabāties noturīgas, lai gan izmaksas uz to it kā nespiež – tīri no enerģijas puses," saka Paula.
Savukārt Gašpuits norāda, ka naftas cenu kritums, iespējams, dažām precēm ļauj cenas saglabāt stabilas, jo vienlaikus Latvijas ražotājus ietekmē arī mūsu ekonomikā atalgojuma izmaksu kāpums.
"Tas, ka krītas vienas otras izejvielas cenas, tas ne vienmēr atsaucas arī gala cenās. Atsevišķās situācijās tas, ka samazinās energoresursu cenas, ļauj noteiktu sfēru uzņēmējiem palielināt savu rentabilitāti, bet tas varbūt ļauj arī šajā situācijā nepalielināt cenas, no kā mēs arī iegūstam. Jo tomēr mēs redzam, ka algu spiediens ekonomikā ir pietiekami nozīmīgs," norāda "SEB bankas" ekonomists.
Savukārt kā negatīvu blakusefektu naftas cenu kritumam eksperti min faktu, ka lētāka nafta var veicināt tālāku situācijas pasliktināšanos Krievijas ekonomikā, kas savukārt var negatīvi ietekmēt arī Latvijas eksportētāju darbību.
