Eksperti: Atliekot bankas «Citadele» pārdošanu, cena būtu augstāka

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ja tiktu atlikta bankas „Citadele” pārdošanu par vairākiem gadiem, tad pārdošanas summa noteikti varētu būt lielāka, turklāt cenu ietekmē arī krīze Ukrainā, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats” norāda uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs un Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš.

„Domāju, Latvija varētu dabūt vairāk par „Citadeles” pārdošanu, ja šis darījums notiktu vēlāk, pēc vairākiem gadiem. Kopumā šajā brīdī finanšu institūciju vērtība Latvijā nav pārāk augsta,” saka Ošlejs, kā iemeslu minot karu Ukrainā un ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.

„Neapšaubāmi skaidrs, ka šobrīd ir force majeure situācija Krievijas kara dēļ ar Ukrainu,” saka Ošlejs, piebilstot, ka karš kā force majeure situācija var pārtraukt jebkuru juridisku apņemšanos. Līdz ar to valdībai būtu bijis jāmeklē juridiskas iespējas atlikt darījumu.

Nātriņš norāda, ka viens no faktoriem, kas sliktā veidā ietekmē darījuma summu, ir pārdošanas termiņš. „Iespējams, mēs paši neesam bijuši spējīgi prognozēt dažādus attīstības scenārijus, arī attiecībā uz ārējiem nosacījumiem – cik ātri krīzes atrisināsies, cik ātri banku tirgus kļūs likvīds. Šie nosacījumu, kas iespējams netika pietiekoši precīzi prognozēti,” skaidro Nātriņš.

Viņš piekrīt, ka bankas pārdošanu būtu labāk atlikt, vai radīt apstākļus, lai termiņi neietekmētu pārdošanas apstākļus.

Ja šis darījums notiktu vēlāk, Latvija par „Citadeli” varētu dabūt vairāk, un pašreizējā cena nav augstākās, norāda Ošlejs. Arī krīze Ukrainā un attiecības ar Krieviju ietekmē bankas pārdošanas cenu – tā būtu augstāka, ja nebūtu izveidojušies šī saspīlētā ģeopolitiskā situācija.

Jau ziņots, ka valdība otrdien nolēma virzīt tālāk bankas „Citadele” pārdošanas procesu, akceptējot darījumu ar „Ripplewood Holdings” īpašnieku un vairākiem citiem starptautiskajiem investoriem.

Iepriekš izskanējusī informācija liecināja, ka „Citadeli” ASV fondam varētu pārdot par 113 miljoniem eiro. Šī cena sakrītot ar summu, kura valstij nepieciešama, lai atgūtu „Citadeles bankā” ieguldīto naudu.

Tomēr LTV vēlāk ziņoja, ka ASV fonds "Ripplewood holding" valdībai pieprasījis būtisku atlaidi no iepriekš solītajiem 113 miljoniem eiro sava piedāvājuma cenu samazinot līdz 63 miljoniem. Tas tika pamatots ar zināmu nelikviditāti.

Premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) gan apliecināja, ka ASV fonds "Ripplewood holding" par kredītiestādi piedāvā vairāk par iepriekš izskanējušo summu - 63 miljoniem eiro.

Savulaik valsts maksātnespējīgajā "Parex" bankā ar mērķi novērst apjomīgu finanšu krīzi no saviem līdzekļiem naudas ieguldīja aptuveni miljardu eiro, bet kopā ar valsts garantijām - ap diviem miljardiem eiro. No abām bankām - „Reverta” un „Citadele” - atgūta gandrīz puse no šīs summas jeb 770 miljoni eiro. Bankā „Citadele” neatmaksātais atbalsts palicis aptuveni 130 miljoni eiro. 

"Citadele" tika dibināta 2010.gadā, restrukturizējot valsts pārņemto "Parex banku". Patlaban Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% mīnus viena bankas "Citadele" akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

Pērnvasar valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai "Citadele". Darījuma finanšu konsultants investīciju banka "Societe Generale" uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas "Citadele" stratēģiskajiem ieguldītājiem. Vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus.  Sarunu rezultātā saistošo piedāvājumu septembra sākumā iesniedza ASV fonds

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti