Izstāšanās periodā, kas varētu ilgt divus gadus, būs nenoteiktība par Apvienotās Karalistes nākotni un būs arī neskaidrība pasaules ekonomikā, atzina ekonomists. Tomēr tiešā veidā Latviju īstermiņā tas būtiski neietekmēs.
Latvijas eksports uz Lielbritābiju ir mazāks nekā uz Krieviju, līdz ar to arī ietekme uz mūsu ekonomiku būs mazāka nekā no attiecību pasliktināšanās ar Krieviju.
Tātad īsermiņā nav paredzēta būtiska ietekme, un tā būs mazāka par vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Savukārt būtiskāka ietekme būs tad, ja Lielbritānija pilnībā atšķelsies no Eiropas Savienības un nesadarbosies.
Arī premjers Māris Kučinsksi (Zaļo un zemnieku savienība) LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja, ka saistībā ar ES fondu līdzekļiem Latvija varētu izjust ietekmi tādā gadījumā, ja Lielbritānija izvēlēsies konfrontāciju ar Eiropas Savienību. Taču, viņaprāt, Lielbritānija šādu ceļu neies, bet meklēs saprātīgu risinājumu.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.