Pēdējā laikā vērojamo erio vērtības kritumu veicināja arī bažas, ka Grieķija var „izlidot” no eirozonas, bet eiro kursa kritums bija jau kādu laiku nesenā pagātnē. To noteica tas, ka ASV ekonomikas tuvākās nākotnes izredzes ir labākas nekā eirozonai, Amerikā varētu pieaugt procentu likmes, lai ekonomika nepārkārstu, un turēt naudu dolāros būs izdevīgāk, tāpēc jau sagaidot to, dolāra vērtība pieaug.
Eiropas eksportētājiem tas nāk īstajā brīdī, tam nav īsti ēnas puses, jo eirozonai liela inflācija šobrīd nedraud, un lielāka dolāra vērtība ir izdevīgāka, pauda Strautiņš.
Savukārt eiro procentu likmes tagad ir ļoti zemas, un finansiāli stiprāko eirozonas valstu parādu vērstpapīriem ienesīgums ir negatīvs, faktiski investori šīm valstīm piemaksā par naudas glabāšanu, skaidroja ekonomists.
Taču līdz ar to arī pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem Eiropā nav tāds, kāds būtu, ja eirozona augtu straujāk, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas ekonomika neaug tik strauji. Tiesa, to tāpat ietekmē situācija Krievijā, un aizvadītajā gadā Latvijas iekšējais pieprasījums nebija pietiekams, iespējams, līdz ar eiro ieviešanu cenas kļuva šķietami lielākas, un sabremzēja ilglietošanas preču patēriņu – tas skaidrojams ar lielāko skaitļu psiholoģisko ietekmi, sprieda Strautiņš.
