„Latviju var ietekmēt krīzes atsākšanās eirozonā tādā veidā, ka investori Eiropā un citur pasaulē piesarga, piekavē izdot lieku naudu pat īstermiņa darījumos, nerunājot par ilgtermiņa darījumiem,” brīdina ekonomists Uldis Osis. „Tas nozīmē, ka varētu kristies pieprasījums Eiropā un citur pasaulē pēc Latvijas precēm. Tas ir lielākais risks, no kā Latvijai vajag piesargāties,” atzīst Osis.
To, cik lielā mērā Latviju skars problēmas, ekonomisti prognozēt neņemas. Latvijas Bankā uzskata, ka gadījumā, ja Grieķija „defoltē”, gada beigās Latvijas ekonomikas izaugsme varētu noslīdēt zem 2% atzīmes. Citi gan norāda – pārlieku lielai panikai nevajag ļauties.
„Nevajadzētu pārvērtēt negatīvos riskus, jo ir pasākumi, lai tos mazinātu, ir ņemta vērā arī pieredze, lai šos riskus tūdaļ likvidētu,” saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Tai pašā laikā eksperti uzsver – paļauties, ka viss atrisināsies pats no sevis, arī nedrīkst. Uzņēmējiem jākļūst piesardzīgākiem un, iespējams, jāatliek paplašināšanās projekti. Līdzīgi piesardzīgai tēriņos jābūt arī valstij. „Tas noteikti ir skaidrs signāls budžeta veidošanai – mēs nevaram dalīt nenopelnītu naudu nākamā gada budžetā. Tas nozīmē, ka dažādie pieprasījumi nevar tikt apmierināti, jo šādas naudas nebū,s ko nākamā gada budžetā dalīt,” saka Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.
Kaut ar katru nākamo stundu Grieķijas maksātnespēja un pat iespējamā aiziešana no eirozonas kļūst arvien reālāka, eksperti norāda – šobrīd pagaidu risinājumiem vairs nav vietas. Arī slikts risinājums ilgtermiņā kopējai eirozonas izaugsmei var izrādīties labāks, nekā kārtējais Grieķijas problēmu pagaidu plāksteris.
Jau ziņots, ka eirozonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos. Savukārt otrdien Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis atzina, ka valsts nespēs 30.jūnijā atmaksāt daļu parāda. Toties Ciprs piezīmēja, ka pēc svētdien gaidāmā referenduma ir gatavs atkāpties, ja referendumā nobalsos par vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.
Grieķija gan otrdienas vakarā lūdza aizdevējus noslēgt vienošanos uz diviem nākamajiem gadiem, lūdzot jaunus 29 miljardus eiro.
Pašreizējā starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai beigsies jau otrdienas vakarā. Tas ir arī laiks, kad Grieķijai būtu jāatdod Starptautiskajam Valūtas fondam vecs parāds 1,6 miljardu eiro apmērā. Domājams, ka Grieķija nespēs to izdarīt, kas izraisīs defoltu. Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
