„Ripplewood Holdings” ir vidēji liels ASV fonds, kas specializējas uzņēmumu daļu izpirkšanā un ilgtermiņa investīcijās. Ošjels stāsta, ka fonda līdzšinējā darbība ir ļoti sekmīga un kopumā tas pārvalda ap desmit miljardiem dolāru dažādos nozares. Savulaik viņi sekmīgi ieguldījuši bankā Japānā un restrukturējuši to.
Ekonomists norāda, ka „Citadele” fondu, visticamāk, ieinteresējusi ar cenu: „Šādi fondi vienmēr iepērk īpašumus par iespējami zemākām cenām. Tā ir viņu specialitāte – nopirkt lētāk, attīstīt un pārdot tālāk.”
„Parasti viņi ir labs saimnieks, viņi tiešām attīsta īpašumus, kuros iegulda,” „Ripplewood Holdings” raksturo Ošlejs.
Tipisks šādu fondu mērķis ir peļņa ap 20% gadā no saviem ieguldījumiem. To var izdarīt tikai tad, ja attīsta sekmīgi un ātri un ja īpašumu iegūst par zemu cenu, norāda ekonomists.
Arī Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš norāda, ka izvēlētais pircējs nav sliktākais variants.
Taču bažas radot pircēja biznesa profils – vai tas ir ieinteresēts reāli attīstīt tīkla bankas biznesu.
„Bet var cerēt, ka pircējs ieinteresēts saglabāt iegādājamo aktīvu vērtību, un caur to varētu būt interese saglabāt šo biznesa profilu. Nevar teikt, ka šis pircējs specializējas tīklu banku biznesā, tas viņam ir relatīvi neierasts investīciju objekts,” saka Nātriņš.
Ošlejs papildina, ka šāda tipa fondu ierastais bizness ir iegādāties un vēlāk pārdot.
Vidēji šāda tipa fondi savā īpašumā tur iegādātās akcijas ir pieci gadi. „Līdz ar to šis fonds noteikti plāno saprātīgi īsā laikā, maksimums līdz pieciem gadiem pārdot savu īpašumu,” saka Ošlejs.
Jo vairāk gadus viņi akcijas tur savā īpašumā, jo mazāk nopelna katrā nākamajā gadā. Tāpēc parasti šādi fondi nav ilgtermiņa īpašuma turētāji.
