Vēlā februārī EK prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs par 3,1%.
Taču par mērenāku izaugsmi liecina zemie ārējās tirdzniecības un ostu darbības rādītāji šī gada sākumā.
Kopumā iekšējais pieprasījums saglabāsies kā galvenais izaugsmes avots, ko veicina iedzīvotāju ienākumu pieaugums un zemā inflācija. Tautsaimniecības kreditēšanas pakāpeniska atjaunošanās sniedz papildus stimulu investīcijām un patēriņam.
Nopietni jāstrādā pie Eiropas Savienības fondu apgūšanas, lai sekmētu investīcijas jau šogad, tomēr straujāks pieaugums ir sagaidāms tikai nākošajā gadā, kad projektu ieviešana būs sākusies pilnā apmērā.
Latvijai piekto gadu pēc kārtas turpinoties ekonomikas izaugsmei, samazinās arī bezdarbs un dažos sektoros veidojas darbaspēka deficīts. Pieprasījums pēc darbaspēka atsaucas straujā algu pieaugumā, kas apsteidz produktivitātes kāpumu. Tas liek Latvijas ražotājiem celt uzņēmumu konkurētspēju, investējot gan ražošanas līdzekļos, gan darbaspēkā.
Būtiski, lai valdība turpinātu iesāktās strukturālās reformas, tai skaitā ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, norāda Eiropas Komisija.
Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzina, ka Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji šī gada pirmajā ceturksnī nav apmierinoši: “Turpinoties šādām tendencēm, valsts tuvināšanos Eiropas Savienības vidējam attīstības līmenim panākt būs ļoti grūti. Lai varētu atļauties vairāk naudas novirzīt prioritārajām nozarēm, it īpaši veselības aprūpei, nepieciešams palielināt valsts budžeta ieņēmumus.”
Tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (Zaļo un zemnieku savienība), Vējonis pauda, ka straujāku ekonomisku izaugsmi iespējas panākt, efektīvāk cīnoties ar ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču līdzšinējā ēnu ekonomikas apkarošana nav nesusi vajadzīgos rezultātus, jo tās īpatsvars Latvijā joprojām veido aptuveni ceturto daļu iekšzemes kopprodukta.
Saskaņā ar prezidenta teikto, lielākus budžeta ieņēmumus būtu iespējams gūt, nodrošinot plašāku finanšu pieejamību Latvijas uzņēmējiem, tajā skaitā ES fondu programmas. Amatpersonas bija vienisprātis, ka valdībai jāturpina straujāk izstrādāt visus ES fondu apguvei nepieciešamos normatīvos aktus, īpaši būvniecības nozarē, kur vērojams liels apjomu kritums.
Turklāt stabilu uzņēmējdarbības vidi neraksturo straujas nosacījumu maiņas, ko kā akūtu problēmu minējuši vietējie uzņēmēji un ārvalstu investori.
Ministre solīja, ka, veidojot nākamā gada budžetu, ievērojamu izmaiņu nodokļu politikā nebūs
Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas iepriekš lēsa - Latvijas IKP šogad pieaugs par 3%, bet inflācija būs 2%. Balstoties uz šim prognozēm, valsts šā gada budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP.
Savukārt Latvijas Banka martā nāca klajā ar pieticīgākām prognozēm, lēšot, ka Latvijas šā gada IKP izaugsme būs 2,3% apmērā, bet inflācija - tuva 0%.
