Stagnējošās Eiropas ekonomikas problēma nav naudas trūkums, bet gan banku nevēlēšanās riskēt kreditējot, sakot, ka Eiropā tūkst pievilcīgu projektu, kuros investēt.
Plāns paredz radīt Stratēģisko investīciju fondu, kurā tiks ieguldīta Eiropas savienības nauda – 16 miljardi un Eiropas Investīciju bankas nauda – 5 miljardi, un šī nauda tiks izmantota kredītu garantijām, iekustinot kopumā 315 miljardus eiro. Ieguldījums fondā tiek sagaidīts arī no dalībvalstīm.
Junkera plāns parāda fundamentālu akcentu maiņu – no ierastajiem grantiem un subsīdijām šobrīd uzsvars tiek pabīdīts uz privātā sektora iesaisti, izmantojot garantijas.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm investīcijas varētu pievienot 330 - 410 miljardus eiro ES iekšzemes kopproduktam (IKP) nākamajos trīs gados un radīt līdz pat 1,3 miljoniem jaunu darbavietu.
Komentējot plānu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: "Ja Eiropa ieguldīs vairāk, tā kļūs pārticīgāka un tiks izveidotas jaunas darbavietas – tas ir pašsaprotami. Investīciju plāns, ko mēs šodien ierosinām ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku, ir vērienīgs un jauns veids, kā palielināt ieguldījumus, neradot jaunu parādu.”
„Tagad ir laiks investēt mūsu nākotnē stratēģiski svarīgākajās jomās, piemēram, enerģētikā, transportā, platjoslā, izglītībā, pētniecībā un inovācijās. Es paļaujos, ka Eiropas Parlaments un dalībvalstis iesaistīsies un pildīs savu uzdevumu, lai panāktu, ka jaunais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds sāk savu darbību pēc iespējas ātrāk. Eiropai ir nepieciešams jauns sākums, un šodien mēs esam starta pozīcijā," sacīja Junkers.
Priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens, Eiropas komisārs, kas atbildīgs par nodarbinātību, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju, savukārt norādīja, ka „Eiropā ir nepieciešamas jaunas investīcijas un tādēļ mums ir jāmobilizē papildu privātais finansējums”.
Komisija aicina dalībvalstis un valstu attīstību veicinošās bankas iesaistīties, lai daudzkāršotu fonda ietekmi un radītu vēl pozitīvāku ķēdes reakciju Eiropas ekonomikai," aicināja Katainens.
Lauvas tiesu naudas plāno piesaistīt no privātuzņēmējiem, viņus iedrošinot ar naudu, kas garantēta no Eiropas Savienības puses. Kritiķi norāda, ka līdzekļu tik un tā nepietiks, lai iepūstu dzīvību joprojām slābajā Eiropas ekonomikas izaugsmē, kurai arī nākamgad neprognozē uzrāvienu.
To, ka Eiropas Komisijas viens no galvenajiem uzdevumiem būs atrast vairākus simtus miljardus eiro, ko iepludināt Eiropas atslābušajā ekonomikā, Žans Klods Junkers solīja, tikko uzņemoties EK prezidenta pienākumus. Tagad ar tiem viņš iepazīstinājis Eiropas Parlamenta deputātus Strasbūrā, visai kaismīgi izklāstot idejas būtību.
„Nauda nenokritīs no debesīm. Mums nav naudas drukājamā mašīna. Mums tā būs jāpiesaista un jāliek tai strādāt mūsu labā. Šodien mēs veidojam jaunu arhitektūru, kas to padarīs par iespējamu,” paziņoja Junkers.
No šī fonda līdzekļiem projektu veidā plānots finansēts infrastruktūras objektus, platjoslas interneta tīklus, enerģētikas un transporta attīstību, kā arī izglītības, pētniecības un inovāciju projektus – būtībā jomas, kurās noderētu privātas investīcijas, taču kurām uzņēmēji nesadūšojas, jo uzskata šādu soli par pārāk riskantu.
Šādi, garantējot Eiropas Savienības līdzekļus, Eiropas Komisija iecerējusi iedrošināt privātos investorus, ka arī atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmas.
Projektus izvērtēs šim nolūkam īpaši radīta investīciju ekspertu komisija, kas raudzīsies, lai tiem būtu gan ekonomiska, gan sociāla ietekme.
Kritiķi jau norādījuši, ka summa tomēr būs par mazu, lai spētu iekustināt ilgstošās krīzes dēļ nopietni iesērējušo izaugsmi, kā arī mazināt daudzviet joprojām ļoti augsto bezdarba līmeni.
Eiroparlamentā un biznesa vidē dažādas reakcijas
Eiropas Parlamentā, kam arī jāsniedz sava piekrišana Eiropas Komisijas iecerei, jaunais investīciju plāns izraisīja dažādas reakcijas. Junkera ideju, jāteic atbalstīja liela daļa deputātu, jo īpaši, viņa paša konservatīvie. Sociālisti domā, ka fondu varētu veidot pat lielāku - 800 miljardu eiro vērtu, ko nodrošinātu pašu dalībvalstu iemaksas nākamo sešu gadu laikā.
Arī liberāļi uzskata, ka ekonomikas atdzīvināšanai nepieciešama lielāka summa, un to varētu paveikt, piesaistot privātos investorus, ja vien uzņēmējiem mazinātu nodokļus un kopumā darba tirgu padarītu liberālāku. Liberāļu frakcijas vadītājs Gijs Verhofstadts.
„Šai programmai vajag arī otru daļu, proti atverot, liberalizējot, apvienojot mūsu digitālo, enerģijas un citu jomu tirgu. Ir, piemēram, bezjēdzīgi veidot enerģijas savienojumu starp Franciju un Spāniju, ja Francijā ir likums, kas neļauj izmantot no Spānijas nākošu enerģiju,” sacīja Verhofstadts.
Biznesa vide pagaidām uz Eiropas Komisijas plāniem reaģē dažādi, sakot, ka vēl jāredz, kā īsti tas īstenosies dzīvē, taču noderēt varētu jebkas, kas uzņēmējiem radītu lielāku drošību un arī šķistu interesants un riska vērts.
Uzņēmēji ir arī optimistiskāki par pašiem politiķiem un ekonomikas ekspertiem, kuru Junkeru sauc par Ziemassvētku vecīti, tā kā apsolījums nāk īsi pirms svētkiem, par to, vai tiešām izdosies piesaistīt vairāku simtu miljardu eiro vērtas investīcijas.
Savukārt, politikas vērotāji norāda, ka lai kādas arī diskusijas turpinātos, Junkers kā Eiropas Komisijas prezidents vismaz vienu no saviem solījumiem ir pildījis un ideju par investīciju programmu ir publiskojis.
Paredzams, ka ES dalībvalstu valdības ar plānu varēs sākt iepazīties decembra sākumā. Neoficiāla informācija vēsta, ka vairāku valstu valdības jau ir gatavas ieguldīt savus līdzekļus plāna īstenošanā. Junkera vadītās komisijas izstrādātais plāns to pieļauj.
EK viceprezidents Valdis Dombrovskis norāda, ka arī Latvijas valdībai būs jālemj par to, cik daudz naudas tā gatava ieguldīt plāna realizācijā.
Jaunajam Investīciju plānam būs trīs sadaļas:
1. Papildu finansējuma mobilizēšana investīcijām
Investīciju plāns atsaistīs publiskās un privātās investīcijas reālajā ekonomikā vismaz 315 miljardu eiro vērtībā nākamajos trīs gados (2015-2017). Investīciju plānā ir paredzēts progresīvi mobilizēt finansējuma publiskos un privātos avotus – kur katrs publisko līdzekļu eiro tiek izmantots, lai veicinātu papildu privātās investīcijas, neradot jaunu parādu.
Jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI) izveidos sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB). Tā pamatā būs 16 miljardu eiro garantija no ES budžeta līdz ar 5 miljardiem eiro, kurus piešķirs EIB. Katrs eiro no publiskajiem līdzekļiem, kas mobilizēts fondā, radīs piecpadsmit eiro kopējās investīcijās, kas citādi nebūtu noticis. Fonda darbība būtu jākoncentrē uz ieguldījumiem infrastruktūrā, it īpaši platjoslas un enerģētikas tīklos un rūpniecības centru transporta infrastruktūrā, izglītībā, pētniecībā un inovācijās, kā arī atjaunojamos energoresursos un mazo un vidējo uzņēmumu un uzņēmumos ar vidēji lielu kapitālu.
Fonda izveide EIB grupas esošajā struktūrā ļaus to izveidot īsā laikposmā 2015. gada pavasarī. Fonds ir spējīgs mobilizēt papildu finansējumu vairāk nekā 315 miljardu eiro apmērā laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam. Mērķis ir panākt, lai fonds sāktu darboties no 2015. gada vidus.
Turklāt šo ieguldījumu papildinās, maksimāli palielinot Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014-2020) sviras efektu, izmantojot aizdevumus, kapitālu un garantijas, nevis tradicionālās dotācijas. Palielinot inovatīvo finanšu instrumentu apjomu un izmantojot tādējādi izveidoto sviras efektu, laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam reālajā ekonomikā varētu mobilizēt 20 miljardus eiro un 35 miljardus eiro papildu investīciju veidā.
2. Īstenojams projektu saraksts ar tehnisko palīdzību, lai novirzītu līdzekļus tur, kur tie ir vajadzīgi
Investīciju plāns dos iespēju finansējumam sasniegt reālo ekonomiku, jo tiks izveidots pārredzams ES līmenī ekonomiski dzīvotspējīgu projektu saraksts un nodrošināta nepieciešamā tehniskā palīdzība, lai atbalstītu projektu atlasi un strukturēšanu, un tiks izmantoti vairāk inovatīvu finanšu instrumentu. Jaunais fonds atbalstīs stratēģiskus ieguldījumus infrastruktūrā, īpaši platjoslas un enerģētikas tīklos, rūpniecības centru transportā, kā arī izglītībā, pētniecībā un attīstībā, atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē. Tas arī atbalstīs riska finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu visā Eiropā. Tam būtu jāpalīdz tiem pārvarēt kapitāla trūkumu, nodrošinot augstākas tiešā kapitāla summas, kā arī papildu garantijas MVU aizdevumiem.
Dalībvalstis 2014.gada septembrī izveidotajai kopīgajai Komisijas un EIB darba grupai jau sniedz sarakstu ar projektiem, kas atlasīti saskaņā ar trīs galvenajiem kritērijiem: ES pievienotās vērtības projekti, kas atbalsta ES mērķus Ekonomiskā dzīvotspēja un vērtība – prioritāru nozīmi piešķirot projektiem, kam ir augsta sociāli ekonomiskā atdeve; projekti, kurus var sākt vēlākais nākamo trīs gadu laikā, tas ir, pamatotas kapitāla izdevumu prognozes laikposmam no 2015. līdz 2017. Gadam; turklāt sarakstā ietvertajiem projektiem vajadzētu būt potenciālam piesaistīt citus finansējuma avotus.
Komisija un EIB arī sāks nozīmīgu tehniskās palīdzības programmu, lai apzinātu projektus un palīdzētu tos padarīt pievilcīgākus privātajiem investoriem.
3. Plāns, lai novērstu šķēršļus investīcijām
Investīciju plāns ietvers plānu, lai atceltu nozaru noteikumus, kas kavē investīcijas. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un finansēšanas nosacījumus, plānā galvenā uzmanība tiks vērsta pasākumiem finanšu nozarē, piemēram, kapitāla tirgu savienības izveidei, lai nodrošinātu pastiprinātu kapitāla piegādi MVU un ilgtermiņa projektiem.
Prioritāti piešķirs būtisku regulatīvu un neregulatīvu šķēršļu atcelšanai, kas joprojām pastāv visās svarīgajās infrastruktūras nozarēs, tostarp enerģētikas, telesakaru, digitālajā un transporta nozarē, kā arī šķēršļu novēršanai pakalpojumu un produktu tirgos. Komisija decembrī savā 2015.gada darba programmā ierosinās iniciatīvu prioritāro sarakstu, kas ir īpaši saistītas ar Investīciju plānu.
Eiropas Parlaments un Eiropadome decembra sanāksmē tiek aicināti apstiprināt Investīciju plānu Eiropai, kas ietver apņemšanos paātrināti pieņemt attiecīgos tiesību aktus.
Dalībvalstis drīzumā pabeigs Eiropas strukturālo un investīciju fondu plānošanu, lai palielinātu to rīcībā esošos līdzekļus, savukārt Eiropas Investīciju fonda apjoms tiks palielināts, pateicoties pirmajam papildu ieguldījumam no EIB. Vienlaikus Komisija un EIB sāks oficiālas vienošanās par jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu.
Tiek plānots, ka decembrī kopīgā Komisijas un EIB darba grupa iesniegs pirmo iespējamo investīciju projektu sarakstu, lai sāktu veidot pārredzamu Eiropas projektu sarakstu. Tiks nostiprināta tehniskā palīdzība kopā ar EIB un galvenajiem valstu un reģionālajiem dalībniekiem, lai izveidotu investīciju konsultāciju "centru", kas piedāvā vienota kontaktpunkta pakalpojumu projektu attīstītājiem, investoriem un publiskajām pārvaldes iestādēm.
Visi attiecīgie pasākumi būtu jāpieņem tā, lai jaunais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds varētu sākt darboties līdz 2015.gada vidum. Eiropas Komisija un valstu un valdību vadītāji novērtēs sasniegto progresu un, ja nepieciešams, izskatīs turpmākus risinājumus.
EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle par Junkera piedāvāto Investīciju plānu:
