Eiropas Komisija turpinās virzīt priekšlikumus Darba ņēmēju norīkošanas direktīvai, par spīti austrumeiropiešu iebildumiem, ka tas iedragās viņu kompāniju konkurētspēju “veco” ES valstu tirgū. Tieši “vecas” ES dalībvalstis uzstāj uz direktīvas labojumiem.
Pašlaik, piemēram, Latvijas būvkompānija, kas saņem pasūtījumu Zviedrijā un uz laiku nosūta uz šo valsti savus darbiniekus, apmaksā viņu darbu pēc Latvijas noteikumiem - viņiem maksā Latvijā noteikto komandējuma naudu un algu, par kuru viņi vienojušies Latvijā un kura nevar būt mazāka par Latvijas, nevis Zviedrijas minimālo darba samaksu, vēsta Rus.lsm.lv.
EK virzītās direktīvas prasības paredzētu, ka šādā gadījuma uz būvkompānijas strādniekiem no Latvijas atteiktos Zviedrijas darba likumdošanas prasības, un viņiem būtu jāmaksā Zviedrijā konkrētajā nozarē noteiktā minimālā alga.
EK skaidrojumi liecina, ka arī Latvijas apakšuzņēmuma darbinieku samaksa šādā gadījumā nevar būt zemāka par Zviedrijas ģenerāluzņēmēja darbinieku algu, pat ja šajā zviedru uzņēmumā ir noslēgts koplīgums ar arodbiedrībām un tas maksā lielākas algas, nekā nozarē noteiktas.
Direktīvas 96/71/EC grozījumu paketi Komisija publiskota 8.martā, un tas izraisīja negatīvu reakciju gandrīz visās tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs. Desmit valstu, tajā skaitā trīs Baltijas valstu un Polijas, parlamenti izveidojuši reģionālo bloku, kas pat ieguva Dānijas atbalstu. Līdz ar to ieceres pretinieki savāca pietiekami daudz balsu, lai sātu subsidiaritātes kontroles mehānisma jeb tā saucamās “dzeltenās kartītes” procedūru.
«Dzeltenā kartīte» liek Eiropas Komisijai pārskatīt direktīvu vēl izstrādes stadijā. Tas ir ļoti rets gadījums – trešais visas mehānisma pastāvēšanas vēsturē.
Trešdien, 21.jūlijā, EK paziņoja savu lēmumu – iebildumi netiks ņemti vērā.
Paziņojot, ka priekšlikumu virzīšana turpināsies, EK komisāre Marianna Teisena, kas atbild par nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitāti, norādīja: "Dalībvalstu parlamentu balsis Komisijai politiski nozīmē daudz, un esmu dziļi pateicīga par aktīvo iesaistīšanos. Esam rūpīgi izanalizējuši visus dalībvalstu parlamentu argumentus un apsprieduši to, kas tiem rūp, bet [..] secinām, ka mūsu priekšlikums visnotaļ atbilst subsidiaritātes principam, un tāpēc to paturēsim spēkā. Darba ņēmēju norīkošana darbā ir pārrobežu jautājums pēc dabas. Komisija joprojām ir pilna apņēmības īstenot personu brīvu pārvietošanos, balstoties uz tādiem noteikumiem, kas ir skaidri, taisnīgi pret visiem un tiek izpildīti katrā vietā."
EK skaidro, ka vairākām valstīm, tai skaitā Latvijai, nāksies labot savus likumus.
Tālākai direktīvas grozījumu virzīšanai nepieciešams Eiropas Padomes un Eiropas parlamenta atbalsts.
