Labrīt

Ziedoņa dienasgrāmatas fragmenti: 24. un 27. janvāris

Labrīt

Ziedoņa dienasgrāmatas fragmenti: 4. un 7. februāris

EK: 75% ēku Eiropas Savienībā nav pietiekami energoefektīvas

EK: 75% ēku Eiropas Savienībā nav pietiekami energoefektīvas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Eiropas Komisija vakar nāca klajā ar priekšlikumiem, lai sekmētu kopienas pārēju uz tā dēvēto „tīro enerģiju.” Paketē uzsvars likts uz energoefektivitāti, atjaunojamajiem energoresursiem un patērētājiem. Tostarp Brisele mudināja dalībvalstis vairāk izmantot tādus energoefektivitātes pasākumus kā ēku renovācija.

Eiropas Komisijas (EK) vakar publicētās 1000 lappušu enerģētikas priekšlikumu paketes mērķis ir mainīt kopienas enerģētikas tirgu un sekmēt pāreju uz tā dēvēto tīro enerģiju. Saskaņā ar EK teikto jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi - energoefektivitāte, pasaules mērogā būt līderim atjaunojamo energoresursu jomā un pienācīgi rūpēties par patērētājiem.

Priekšlikumi publicēti gadu pēc Parīzes klimata vienošanās, un tiem būs nepieciešams arī Eiropas Parlamenta un dalībvalstu apstiprinājums.

Starp mērķiem ir ar energoefektivitātes pasākumiem panākt, ka līdz 2030. gadam Eiropas Savienība par 30 procentiem samazina enerģijas patēriņu – pašreiz uzstādītais energoefektivitātes mērķis ir mazāks – 27 procenti. Komisija argumentē, ka šī mērķa sasniegšana samazinās atkarību no energoresursu importa un palīdzēs samazināt emisijas.

Eiropas Komisija arī atkārtoti uzsvēra mērķi panākt, ka līdz 2030. gadam no atjaunojamiem resursiem iegūta enerģija nodrošinātu 27 % no energopatēriņa.

Tāpat iekļauti priekšlikumi, lai samazinātu subsīdijas ogļu elektrostacijām, kaut vides aizstāvju organizācijas tos kritizējušas ka nepietiekamus.

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete sacīja, ka jaunie priekšlikumi dos tirgum grūdienu attīstīt jaunās tehnoloģijas un palīdzēs sasniegt nospraustos klimatiskos mērķrādītājus:

„Šī ir visaptveroša pakete, kura ir pilna ar ambicioziem pasākumiem, kas palīdzēs sasniegt mūsu 2030. gada enerģētikas un klimata mērķus un izpildīt mūsu saistības saskaņā ar Parīzes klimta vienošanos. Ar šiem priekšlikumiem komisija pavērusi ceļu uz konkurētspējīgāku, modernāku un tīrāku enerģētikas sistēmu. Tagad mēs paļaujamies uz Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, lai to padarītu par realitāti.”

Īpaša uzmanība pievērsta arī vecāku ēku renovācijai un tā dēvētajai „enerģētiskajai nabadzībai”, kas nozīmē to, ka mājsaimniecībai ir grūtības vai nav iespējas par pieejamu cenu nodrošināt atbilstošu apkures temperatūru mājoklī.

Par Eiropas Enerģētikas savienību atbildīgais komisārs Marošs Šefčovičs norādīja, ka desmitajai daļai eiropiešu jeb 50 miljoniem cilvēku ir grūtības samaksāt apkures rēķinus.

Saskaņā ar EK teikto, Eiropas Savienībā nākotnē būšot plašākas izvēles iespējas piegāžu ziņā, piekļuve uzticamiem enerģijas cenu salīdzināšanas rīkiem, kā arī izdevība pašiem ražot un tirgot elektroenerģiju. Marošs :

„Enerģētiskā nabadzība ir pieaugoša problēma Eiropā, un Eiropas Komisija nevar klusēt par šo jautājumu. Kopā ar dalībvalstīm, mēs varam palīdzēt miljoniem eiropiešu samazināt rēķinus. Respektējot dalībvalstu lemšanas tiesības šajā jomā, mēs vienlaikus aicinām šo jautājumu mērķtiecīgi un efektīvi risināt, it īpaši izmantojot tādus energoefektivitātes pasākumus kā ēku renovācija,” klāstīja Šefčovičs.

Šefčovičs pauda, ka 75 procenti ēku Eiropas Savienībā neesot pietiekami energoefektīvas. Runājot par tā dēvēto „enerģētisko nabadzību,” viņš norādīja, ka situācija dažādās valstīs ir atšķirīga un Eiropas Komisija lūgs dalībvalstīm sniegt informāciju par katras konkrēto situāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti