Strauji tuvojas laiks, kad Grieķijai beidzot būtu jāsaņem nauda no aizdevējiem, lai palīdzētu atgūties krīzes skartajām bankām, kuras zaudēja prāvus līdzekļus laikā, kad ,risinoties asajām Atēnu un Briseles sarunām par aizdevumu nosacījumiem, bailēs no valsts bankrota daudzi noguldītāji steidzās izņemt savu naudu.
Pēc pēdējās tikšanās eirozonas līderis Deiselblūms norādījis, ka Grieķijas valdība var joprojām rēķināties ar šo atbalstu, taču Brisele gaida stingrākus taupības pasākumus un reformas.
Atēnas var necerēt, ka eirozonas nostāja atslābs, sacījis Deiselblūms. Viņš licis saprast, ka Atēnām ir jāveic ātras reformas finanšu sektora pārvaldībā, pensijās un vēl citās jomās.
"Nākamajos mēnešos būs jāpadara ļoti daudz, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt šo reformu īstā brīža sajūtu. Arī uz reformām balstīta attieksme ir ārkārtīgi svarīga, lai atjaunotu uzticību gan pašā Grieķijā, gan ārpus tās. Es ceru, ka līdz oktobra vidum reformas būs īstenotas un Grieķija varēs saņemt divus miljardus eiro no kopumā trim miljardiem. Par pēdējo vienu miljardu eiro būs jāpanāk vienošanās līdz oktobra beigām. Mēs aicinām visas iesaistītās institūcijas strādāt, cik vien ātri iespējams, lai varētu veikt pirmo izvērtējumu.”
Eirozonas ministri nākamajā tikšanās reizē 9. novembrī izvērtēs Grieķijas progresu, bet visu šo laiku Grieķijas banku stāvoklim līdzi seko Eiropas Centrālā banka.
Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots pēc sanāksmes bija apņēmības pilns, ka valdība izpildīs visu prasīto. Taču skeptiski bija Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji, arī Francijas finanšu ministrs Mišels Sapins sacīja, ka visa šī sanāksme drīzāk bijusi, lai "izmērītu jaunās Grieķijas valdības temperatūru". Ir šaubas par to, vai grieķi līdz oktobra vidum pagūs solīto, jo valstī tikai pirms pāris nedēļām notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas ar kārtējo kreiso uzvaru.
Eirozonas līderis Deiselblūms arī uzsvēris, ka ļoti svarīgs būs Eiropas Komisijas (EK) vērtējums par Grieķijas budžetu. Šis ir laiks, kad visas eirozonas dalībvalstis EK iesniedz savus budžetus pirms apstiprināšanas nacionālajā parlamentā. Grieķija un Spānija to jau esot izdarījusi.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs šajās dienās domā arī, kā piepildīt ne tikai banku glābšanas kasi, bet arī rast atbalstu no dalībvalstīm robežu nostiprināšanai un bēgļu krīzes risināšanai.
Grieķijā bēgļu centrus apmeklējis Austrijas kanclers Verners Faimans, solot nosūtīt palīgā ekspertus. Arī EK prezidents Žans Klods Junkers Grieķijai apsolījis īpašu atbalstu.
