Eiropas Savienība kopumā ir lielākais Krievijas energoresursu patērētājs, tomēr visas ES dalībvalstis energoresursus no tās iegādājās atsevišķi un bieži vien – par ļoti atšķirīgām cenām. Šīm problēmām ir piepulcējušies arī piegāžu drošības draudi, tāpēc Eiropa meklē veidus, kā palielināt savu ietekmi globālajā enerģētikas tirgū.
Viens no iespējamajiem risinājumiem būtu vienots iepirkums, norāda Eiropas enerģētikas savienības komisārs Marošs Šefkovičs: "Es domāju, ka mums jādara, ko vien varam, un mums noteikti jācenšas izvērtēt iespējas kopīgi iepirkt dabasgāzi. Es zinu, ka tas nav vienkāršs jautājums un tam ir daudzi iespējamie attīstības scenāriji, un mēs varam to uzsākt, tikai pilnīgi respektējot konkurences un PTO noteikumus."
Bet es domāju, ka mums ir noteikti jāpamēģina – mēs esam lielākais klients, mēs importējam ļoti daudz gāzes. Un es uzskatu, ka, būdami liels klients, mēs esam pelnījuši arī attiecīgu attieksmi. Un šī vienotā pieeja šajā ziņā noteikti palīdzētu," norāda enerģētikas komisārs.
Tiesa, Eiropas Savienības komisārs uzsver, ka šādi soļi var tikt sperti, tikai pirms tam brīdinot Eiropas kaimiņvalstis: "Vēl viena ideja, kas, manuprāt, būtu ļoti būtiska Eiropas enerģētikas savienības veiksmei, ir „nekādu pārsteigumu” stratēģija. Tas nozīmē - ja mēs darīsim kaut ko būtisku iekšējā tirgū, piemēram, infrastruktūras ziņā vai konkrētu energoresursu izmantošanas ziņā, mums nevajadzētu pārsteigt savus kaimiņus."
Tomēr kopumā Eiropas valstīs jautājums par enerģētiskās konkurētspējas veicināšan kļūst aizvien aktuālās. Kā norāda Itālijas ekonomikas attīstības viceministrs Klaudio De Vincenti, enerģijas cenu atšķirības starp Eiropu un daudziem citiem reģioniem ir kļuvušas pārāk lielas:
Otrs rādītājs, kas pierāda, cik tāls ceļš mums vēl ir ejams, ir cenu atšķirības starp Eiropas Savienības valstīm un citām industriāli attīstītajām valstīm."
"Mēs, piemēram, zinām, ka dabasgāzes cenas Eiropas industriālajiem patērētājiem var būt pat 3-4 reizes augstākas nekā ASV un citās valstīs, pat tādās, kas atrodas tuvāk mums, piemēram, Krievijā, vai arī tālāk – Indijā un Ķīnā. Mēs zinām arī, ka elektroenerģijas cenas Eiropā ir divreiz augstākas nekā, piemēram, ASV vai Krievijā," saka De Vincenti.
Krievijas piegādātā dabasgāze veido gandrīz trešdaļu no visa Eiropas dabasgāzes importa un gandrīz ceturto daļu no tās patēriņa, un kopumā Eiropas Savienība par importētajiem energoresursiem ik gadu samaksā ap 400 miljardiem eiro.
