Ziņots, ka Ciprs trešdien pavēstīja, ka ir gatavs piekāpties kreditoru prasībām. Vienlaikus viņš norādīja, ka piekāpšanās notiks ar dažiem nosacījumiem, piemēram, Grieķija nereformēs savu pensiju sistēmu tādā apmērā, kā to vēlas kreditori. Tiesa, tajā pašā laikā pie Grieķijas Finanšu ministrijas tika izkārts plakāts, kurā aicināts iedzīvotājus balsot pret kreditoru prasībām un arī pats Ciprs uzrunā tautai sabiedriskajā televīzijā kreditoru nostāju nosauca par šantāžu un arī aicināja balsoja pret.
Taču arī eirozonas valstu finanšu ministri trešdienas vakarā nepaziņoja skaidru attieksmi pret Cipra piedāvājumu. Nīderlandes finanšu ministrs un eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselbūms uzsvēra, ka patlaban eirozona neredz iespēju diskutēt ar Grieķijas valdību, kas vienlaikus referendumā aicina balsot pret kreditoru piedāvājumu. „Tuvākajās dienās nebūs sarunu nedz eirogrupas līmenī, nedz starp Grieķijas amatpersonām un [aizdevēju] institūcijām,” sacīja Deiselbūms.
Eirzona arī atkārtoti atteicās pagarināt aizdevumu programmas termiņu, kas beidzās naktī uz trešdienu, līdz nav noritējis referendums, kurā Grieķijas iedzīvotājiem jāizlemj, vai Grieķijas valdībai ir jāpieņem kreditoru nosacījumi.
„Es tikai varu izteikt savu nožēlu par šo situāciju, izsakot stingru pārliecību par grieķiem kā daļu no Eiropas un eirozonas, kurā mēs viņus pilnībā atbalstīsim,” teica Deiselbūms.
Savukārt Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis trešdienas vakarā paziņojis, ka gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan ASV valdība un prominenti ekonomisti atzīstot, ka Grieķijas parādus vajag restrukturizēt. Tam piekrītot arī vairākums eirozonas valstu, taču tās nevēloties to atklāti atzīt. Grieķijas finanšu ministrs uzskata, ka vēlētājiem referendumā noraidot pašreizējos aizdevēju priekšlikumu, viņiem neatliks nekas cits kā piekāpties Atēnu prasībām.
Jau ziņots, ka dažas stundas pirms parāda atmaksas termiņa beigām Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēmusi atteikumu. Eirozonas finanšu ministri otrdienas vakarā atteicās pagarināt aizdevuma programmu Grieķijai un neatsaucās uz aicinājumu noslēgt jaunu vienošanos, kas ietvertu arī jaunu 29 miljardu eiro piešķiršanu ekonomisku sabrukumu piedzīvojušajai valstij.
Eirozonas valstu finanšu ministri jau sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
