Arī ārkārtas finansējums paliks pašreizējā apjomā 89 līdz 90 miljardu eiro apmērā.
Savukārt Vācijas un Francijas līderi pēc tikšanās Parīzē pavēstīja, ka „durvis diskusijām” Grieķijai aizvien ir atvērtas. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands aicināja Atēnas nākt klajā ar „nopietniem” piedāvājumiem. „Durvis diskusijām ir atvērtas. Tagad ir atkarīgs no [Grieķijas premjera] Alekša Cipra valdības, vai tiks izteikti nopietni un uzticami piedāvājumi,” teica Olands, piebilstot, ka tieši šie piedāvājumi parādīs, cik patiesa ir Grieķijas vēlme palikt eirozonā.
„Es uzsveru faktu, ka laiks beidzas un situācija ir jārisina steidzami – gan Grieķijas, gan Eiropas dēļ,” pauda Olands.
Arī Merkele apliecināja gatavību diskutēt ar Grieķiju. Viņa pauda, ka gaida no Grieķijas valdības precīzus piedāvājumus, kas ļautu tai atgriezties labklājībā. Eiropas valstis jau „ir parādījušas lielu solidaritāti Grieķijai, (..) pēdējais piedāvājums bija ļoti dāsns”. Viņa arī piebilda, ka demokrātija ir respektēt arī pārējās 18 eirozonas valstis.
Ar pirmo paziņojumu, stājoties jaunajā amatā, klajā nācis arī Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots, vēsta AFP. Viņš paudis, ka Grieķijas pilsoņi referendumā apliecinājuši, ka „vēlas labāku” dzīvi un „nespēj akceptēt nedzīvu risinājumu” valsts parādu krīzei. „Mēs vēlamies turpināt diskusiju. (..) Es ticu, ka Eiropā kaut kas var mainīties,” sacīja Cakalots.
Ziņots, ka Cakalots pirmdienas vakarā stājās naktī uz pirmdienu demisionējušā Jaņa Varufaka vietā.
Tikmēr Grieķijas lielākās parlamenta pārstāvētās partijas pirmdien kopīgi aicināja panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai atjaunotu bankām pieejamo likviditāti un risinātu valsts parāda ilgtspējīgumu. Tā partijas paziņoja pēc vairāku stundu sarunām ar premjerministru Cipru.
Neskatoties uz grieķu nostāju referendumā, gatavību palīdzēt Grieķijai izteicis Starptautiskais Valūtas fonds.To pirmdien apliecinājusi fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda, kura , kā zināms, līdz šim ieņēmusi ļoti stingru un nepiekāpīgu pozīciju biežajās aizdevēju sarunās. “Starptautiskais Valūtas fonds ir pieņēmis zināšanai vakar Grieķijā notikušo referendumu. Mēs cieši sekojam situācijai un esam gatavi palīdzēt Grieķijai, ja mūs lūgs to darīt, “ teikts Lagardas paziņojumā.
Jau ziņots, ka svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo.
Savukārt pirmdien no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Referendumu Grieķijas premjers Aleksis Ciprs rosināja pēc tam, kad Grieķija noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.
Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka Eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.
