"Ja uzticība nebūs atjaunota, ja nebūs uzticamu reformu plānu, tas nav izslēdzams," atbildot uz jautājumu par iespējamo izslēgšanu no eirozonas, atbildēja Dombrovskis, vēsta AFP.
Savukārt citi ES un EK līderi ir vienprātīgi par nepieciešamību palīdzēt krīzē nonākušajai valstij. Vienlaikus amatpersonas nepārstāj kritizēt Grieķijas valdības bezatbildīgo politiku.
Uzrunājot Eiroparlamenta sesijas dalībniekus Strasbūrā, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka Grieķijas izstāšanos no vienotās valūtas zonas nevēlas. Viņš gan atzina, ka notiekošais drīzāk līdzinās cirkam, jo referendumā grieķiem tika uzdots jautājums par aizdevēju programmu, kas nemaz līdz galam vēl nebija izstrādāta.
"Mēs visi respektējam Grieķijas tautas balsojumu, taču vēlamies saprast, ko grieķi ir pateikuši," sacīja Junkers.
"Man teica, ka tas nav "Nē Eiropai", tas nav "Nē eiro!", un tas noteikti nav nē dokumentam, jo tāda uz galda vairs nav. Tātad, Grieķijas valdībai šodien Briselē jāpaskaidro, kādu viņi redz izeju no šīs situācijas," pauda EK prezidents.
Debatēs iesaistījās arī eiroparlamentārieši no Latvijas, kuri uzsvēra mūsu valsts pieredzi taupības pasākumu ieviešanā un pārvarēšanā. "Kas attiecas uz vienošanos ar Grieķiju, latviešiem pēc taupības programmas ir ļoti svarīgi, lai tā būtu godīga vienošanās," uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Vairāki deputāti piekrita Junkera teiktajam, ka bumba patlaban atrodas tieši Grieķijas valdības laukuma pusē.
"Cipra kungam un viņa valdībai es teiktu, ka tas ir ļoti svarīgi, lai šī vakara samitā viņi nāk ar saprātīgiem priekšlikumiem, jo šis ir brīdis, kad visiem jādemonstrē sava atbildība. Savukārt apsūdzības, ko izteica iepriekšējais Grieķijas ministrs, nosaucot aizdevējus par teroristiem... Nu, tas ir pilnīgi nepieņemami," sacīja Džovanni Pitella. Līdzīgu viedokli pauda Gijs Verhofstads. "Cipra kungam jāpiedāvā ticama reformu pakete, nevis grāmatvedības atskaites, kas mums ir šobrīd. Lai viņš tagad nāk. Viņam tas ir jāsniedz. Viņš ir tas, kurš aizskrēja no sarunu galda," saka EP deputāts.
Taču bija arī tādi, kuri Grieķijas problēmās vainoja tieši Briseli. "Junkera kungs, jūs runājāt par simtu miljonu eiro investīcijām. Kur tās palika?? Šis ir eiro un šis ir tualetes papīrs! [rāda citiem deputātiem] Kāda ir atšķirība? Manuprāt, tie ir līdzvērtīgi. Nekas nenotiek; jūs nedarāt neko, kas ir cilvēku interesēs. Jums jāatvainojas Grieķijai un jālūdz piedošana visai Eiropai!" saka Eiropas Parlamenta deputāts Džanluka Buonanno.
Vienlaikus otrdien Briselē sasaukta eirozonas finanšu ministru jeb eirogrupas sanāksme. Jau drīz pēc tās uz ārkārtas samitu pulcēsies arī eirozonas līderi, lai pārrunātu turpmāko rīcību pēc Grieķijas referenduma.
Kā vēsta mediji, eirozonas valstu vidū pirms samita vērojams dažāds noskaņojums. Vācija, Somija, Slovākija un Baltijas valstis ieņēmušas stingrāku, savukārt Francija, Itālija un Spānija – samiernieciskāku nostāju.
Iepriekš otrdien izskanēja ziņas, ka Grieķijas izslēgšanu no eirozonas varētu atbalstīt 16 eirozonas dalībvalstis.
Kā jau ziņots iepriekš, Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Taču par spīti tam, grieķu bankas joprojām būs slēgtas līdz ceturtdienai.
Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.
