“Eurostat” dati apstiprina, ka arī 2015.gads kopumā eirozonā iesācies uz ekonomiskās stagnācijas viļņa, cenām kopumā turpinot kristies.
Tomēr, kā uzsver Eiropas Komisijā, pagaidām runāt par īstu deflāciju un ar to saistītajām problēmām esot pāragri.
Tas tāpēc, ka naftas cenas kopš pērnā gada vidus kritušās par sešdesmit procentiem. Ja no inflācijas aprēķināšanas izslēdz enerģijas resursu, kā arī pārtikas preču cenas, kopējais cenu līmenis nedaudz cēlies, it īpaši pakalpojumu sfērā.
„Inflācijas kritumu veicina ārēji faktori - naftas un pārtikas preču cenu pazemināšanās, kas palielina iedzīvotāju brīvos līdzekļus. Šā iemesla dēļ Eiropas Komisija no neuztver kā standarta deflāciju. Kā jau esmu minējusi, standarta deflācija nozīmētu, ka cenu līmeņa krišanās būtu daudz plašāka, skarot daudzas valstis un ekonomikas sektorus,” skaidroja Eiropas Komisijas pārstāve Annika Braidhārta.
Lai novērstu ilgstošu deflāciju, kas nāk par sliktu ekonomiskajai izaugsmei un lielajām daudzu dalībvalstu parādsaistībām, Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu iepludināt eirozonas ekonomikā aptuveni triljonu eiro.
Vienlaikus saņemtas arī citas pozitīvas ziņas – eirozonā kopumā vēl vairāk krities bezdarba līmenis. Tiesa, šis rādītājs dalībvalstīs krietni atšķiras - sākot no Vācijas, kur bezdarbs nesasniedz pat piecus procentus, un beidzot ar Grieķiju, kur katrs ceturtais cilvēks darbspējīgā vecumā ir bez darba.
Tieši Grieķijai pašlaik pievērsta īpaša izmanība saistībā ar tur notikušo galēji kreiso spēku nākšanas pie varas. Piektdien Atēnās ieradies Eirogrupas priekšsēdētājs, lai pirmajās formālajās sarunās tiktos ar jauno Grieķijas premjerministru un finanšu ministru. Citas eirozonas dalībvalstis jaunajai Grieķijas valdībai likušas noprast, ka tās iecerētā valsts parāda samazināšana uz pusi nebūs iespējama un arī starptautiskā aizdevuma nosacījumus par nepieciešamajām sāpīgajām ekonomikas reformām dalībvalstis negrasās pārskatīt.
