Pēc viņas teiktā, darba devēji ir par solidaritāti un ir gatavi sarunām par "jaunas, loģiskas un pamatotas" progresīvā ienākuma nodokļa sistēmas izveidi.
Pēc Meņģelsones teiktā, LDDK ir pret iecerēto solidaritātes nodokli, jo tā ieviešanas gadījumā daļa no cilvēka sociālās apdrošināšanas naudas tiktu aizskaitīta uz kopbudžetu "kaut kam".
LDDK varētu piekrist solidaritātes nodokļa ieviešanai, ja šis nodoklis tiktu ieviests uz laiku, piemēram, uz gadu, lai risinātu krīzes situāciju budžetā. Vēl viena iespēja ir atcelt sociālo apdrošināšanas iemaksu griestus.
Arī DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka solidaritātes nodoklis "nav pati veiksmīgākā ideja un īpaši gudra pieeja nodokļu politikā".
Gudras nodokļu politikas gadījumā "brēka" par izmaiņām būtu maza, kā tas nebūt nav solidaritātes nodokļa gadījumā, piebilda Strautiņš. Viņaprāt, plānotais diferencētais neapliekamais minimums arī ir "neērta un neveikla konstrukcija".
"Skatoties uz nodokļu sistēmu kopumā, tad pavisam noteikti, ja es gribētu palielināt progresivitāti, tad nesāktu ar darba nodokļiem - tiem nodokļiem, kurus maksā vai aprēķina no algas. Tur būtu nekustamā īpašuma nodoklis, ienākuma nodoklis, ar ko apliek ienākumus no visāda veida īpašumiem. Ar to būtu jāsāk.
Latvijā patlaban, visdrīzāk, lielākā aplamība nodokļu sistēmā ir tieši nesabalansētība starp nodokļiem, ko uzliek uz darba ienākumiem un ienākumiem no visdažādiem īpašumiem," teica Strautiņš.
Jau vēstīts, ka nolūkā papildināt valsts budžeta ieņēmumus valdība atbalstījusi arī Solidaritātes nodokļa likumu, kas paredz no nākamā gada ieviest īpašu solidaritātes nodokli. Tā likme būs vienāda ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, kas patlaban ir 34,09%, taču nodokļa ieņēmumi nonāks nevis valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā.
Solidaritātes nodoklis gan būs jāmaksā tikai visdāsnāk atalgotajiem strādājošajiem, kuru ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu griestus, kas patlaban ir 48 600 eiro gadā.
Pret solidaritātes nodokļa ieviešanu asi iebilst lielākās uzņēmēju organizācijas - LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās kā alternatīvu piedāvājušas celt pievienotās vērtības nodokļa likmi.