Tam pamatā viens no aspektiem ir arī uzņēmējdarbības atbalsta grantu konkurss "Dari Cēsīm", kurā prioritāte ir tiem pretendentiem, kuri savas ieceres ir gatavi īstenot vecpilsētā.
Atbalsts gan ceptuvei, gan šūšanas darbnīcai
"Saulespuķu sēklas, ķirbju sēklas un šajā maizītē ir saulē kaltēti tomāti un melnās olīvas," mājražošanas uzņēmuma "Cēsu maize" īpašnieks Agnis Elperis tikko no krāsns izņēmis izcepto maizi. Tā cepta pēc viņa paša izdomātas receptes.
Aprīlī maiznīcai apritēs pirmais darbības gads, un nu jau arī cēsnieki šo nelielo ceptuvi šaurajā vecpilsētas ieliņā ir ielāgojuši. Lai uzsāktu tās darbību, Elperis startēja pašvaldības grantu konkursā "Dari Cēsīm".
"Šīs cepeškrāsnis ir granta finansētas un ledusskapis. Tiešām tas palīdzēja, kaut arī uz visa tā fona ne tā milzīgākā summa, bet jebkurā gadījumā sākt ar parādiem kaut vai hobijveida biznesu, tas ir ļoti nepatīkami," atzina uzņēmējs.
Šomēnes apritēs pirmais darbības gads arī uz šīs pašas ieliņas esošajai koprades mājai "Skola6". Šīs ir bijušās arodskolas telpas, kas tagad kalpo kā kopā strādāšanas jeb biroju, darbnīcu vieta mazajiem uzņēmējiem.
Koprades mājas vadītāja Dita Trapenciere stāsta, ka vairāki šejienes uzņēmēji atbalstu savam darbam guvuši grantu konkursā.
"Bieži vien, lai uzsāktu kaut kādu darbību, tas pirmais lielais ieguldījums ir tehnikā. Piemēram, mums ir viena šuvēja, kas ir piesaistījusi grantu, un viņai šujmašīnām ir nepieciešams finansējums, pirmreizējais, kas ir diezgan liels. Tad viņai būtu jāiet uz kredītu vai kaut ko tādu, jo viņai pašai tādu līdzekļu nav, bet tagad viņa var reāli uzsākt radīt produktu," teica Trapenciere.
Pašvaldība grib radīt jaunas darba vietas
Grantu konkurss "Dari Cēsīm" aizsākās pirms četriem gadiem un, redzot jauno uzņēmēju interesi, tas tika turpināts, palielinot atbalsta summu.
Kā stāsta Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas komercdarbības speciālists Valdis Nītiņš, tad viena no prioritātēm ir uzņēmējdarbība vecpilsētā.
"Uzklausot šo projektu, tad tas ir viens tāds plusiņš, ko mēs atzīmējam. Un otrs ir tas, ka mēs gribam, lai grantu programmā tiktu radītas darba vietas. Tas ir ar mērķi uzņēmējdarbības attīstībai.
Grantu programma ir priekš tā, lai uzņēmējs, kurš saņem šo grantu, spēj darboties ne tikai gadu, lai spēj darboties otru, trešo gadu, lai spēj attīstīties," teica Nītiņš.
Un to, ka grantu konkurss ir devis savu artavu vecpilsētai, vērtē arī koprades mājas "Skola6" vadītāja Dita Trapenciere.
"Tur droši vien ir vairāki faktori, bet viens no faktoriem, kāpēc vecpilsētā ir lielāka rosība, ir saistīts ar šo te grantu. Ja mēs paskatāmies šo te Skolas ielu, kas vizuāli nav tik pievilcīga un nav bijusi galvenā, pa kuru cilvēki pārvietojas, tad mums ir 7-8 mazie uzņēmēji, kas uz šis te ielas darbojas," sacīja Trapenciere.
Vecpilsētā trūkst telpas visiem interesentiem
Protams, lai uzsāktu uzņēmējdarbību vecpilsētā, jārēķinās jau ar daudzām problēmām, kuras sagaida uzņēmējus.
"Ēkām īpašnieki ir privātie, un pašvaldība var tikai palīdzēt uzņēmējiem jaunajiem. Ēkas ir diezgan novecojušas, tajās ir ļoti zems komunālo pakalpojumu līmenis. Tur daudzās vietās ir problēmas ar ūdeņiem, ar kanalizāciju un tā tālāk, līdz ar to ir vajadzīgas nopietnas investīcijas, lai ēkā varētu normāli saimniekot," sacīja Nītiņš.
Taču, lai arī pamazām, ir senie nami, kas tiek atjaunoti un vecpilsētā arī atvērušies jauni nelieli veikaliņi, kafejnīcas.
"Šobrīd faktiski ir tā, ka manā darbā nav tādas nedēļas, kad neatnāktu kāds uzņēmējs, kas interesējas par iespēju dabūt vai īrēt telpas vecpilsētā.
Faktiski tā īsti ko labu piedāvāt viņam nav, jo tāpēc, ka tur, kur ir, tur jau ir aizņemts, vai ir tādas, ko vēl šobrīd faktiski nevar izmantot.
Bet tas, ka atdzīvošanās ir sākusies, viennozīmīgi," klāsta Nītiņš.
Šobrīd gan no vecpilsētas uzņēmējiem izskan bažas par to, kas šovasar notiks ar viņu biznesu, jo šonedēļ vecpilsētā sākas Rīgas ielas pārbūve. Tātad būs jārēķinās ar neērtībām un problēmām, taču, sakārtojot šo centrālo ielu, tas būs jauns impulss uzņēmējdarbībai un Cēsu vecpilsētas attīstībai.
