Viņš norādīja, ka pērn birojs pārbaudījis gan ēku būvobjektus, gan arī namu ekspluatāciju. Kopumā veiktas 756 ēku ekspluatācijas pārbaudes, un ap 50% gadījumu birojs bijis spiests sniegt norādījumus par nepieciešamību uzlabot ēku stiprību.
"Tas nozīmē, ka ēkas pamazām nolietojas, un šī mehāniskā stiprība ir jāuzlabo. Attiecībā uz ekspluatācijas kontroli ir diezgan augsts tas rādītājs," teica Druķis.
Savukārt no pērn veiktajām 523 būvdarbu pārbaudēm 49% konstatēti dažādi pārkāpumi – darbi veikti neatbilstoši projekta risinājumam un normatīvo aktu prasībām. "Tā kā tā situācija šobrīd būvniecības nozarē ir diezgan izaicinoša," piebilda biroja vadītājs.
Viņš pieļāva, ka būvnieki atļaujas pārkāpt prasības, jo uzskata, ka "pēc papīriem mājas nebūvē". "Tas, ko paredz regulējums – šiem papīriem ir jābūt sakārtotiem. Nevar atļauties būvēt un veikt darbus neatbilstoši tām prasībām un regulējumam, kas uzliek noteiktus pienākumus.
Un tā ir zināma visatļautība vai arī nespēja no ģenerāluzņēmēja puses nodrošināt iekšējo kontroli objektā par veiktajiem darbiem, arī apakšuzņēmēju," teica Druķis.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka nevar izslēgt, ka ir gadījumi, kad būvniecība norisinās neatbilstoši projektam, un tā notikt nedrīkst.
Taču būvniekus biedē tas, ka Būvniecības valsts kontroles biroja inspektori nelielus pārkāpumus būvdarbos traktējot kā būtiskus pārkāpumus, kādēļ statistika par pārkāpumiem esot "tik dramatiska".
"Tā nav laba tendence. Būvniecības valsts kontroles birojs ir jauna institūcija, un būtu pēc būtības jāvērtē, kas ir šie pārkāpumi, par kuriem saka tik dramatiskus skaitļus, lai neradītu maldīgu priekšstatu par būvniecības kvalitāti," teica Fromane.