Ministru kabinets pirmdien plāno turpināt intensīvu darbu pie nākamā gada budžeta sagatavošanas. Dienas pirmajā pusē notika sarunas ar sociālajiem partneriem, bet vēlāk par strīdīgākajiem jautājumiem diskutēs koalīcijas padomē.
Paredzams, ka par nākamā gada budžeta lielāko klupšanas akmeni var kļūt tieši jautājumi, kas skar nodokļu politiku, jo, līdzīgi kā vairākkārt iepriekš, valdība, lāpot šī gada budžetu, vienlaikus gatavojas pieņemt arī lēmumus, kas ietekmēs Latvijas makroekonomisko vidi ilgākā termiņā.
No sociālo partneru puses līdz šim lielākā daļa ierosinājumu ir saskārušies ar asu pretestību, ja to apspriešanu valdība ir sākusi visai sasteigti.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Egils Baldzēns pauž bažas par to, ka ierosinājumu rezultātā Latvijā darbaspēka nodokļi kļūs nekonkurētspējīgāki nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzsvēra, ka no darba devēju viedokļa pieņemamākais veids papildu līdzekļu gūšanai valsts budžetā būtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšana.
"Darba devēji uztur savas prasības attiecībā uz darbaspēka nodokļu likmju samazināšanu - vai nu sociālo iemaksu, vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa pusē, kas būtu saskaņā ar nodokļu stratēģiju, ko mēs esam parakstījuši visi kopā, tai skaitā Finanšu ministrija," teica LDDK vadītāja.
Gadījumā, ja visas ministrijas, izņemot prioritāro nozaru, būs atradušas iespējas samazināt tēriņus par 3%, bet ar to nepietiks, tad LDDK kā alternatīvu variantu piedāvā PVN likmes celšanu par 1%. "Tā būtu kā galējā versija piedāvājumam," teica Menģelsone.
Viņa pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes žurnālistiem norādīja, ka strīdīgajos jautājumos - par diferencēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma, kā arī tā sauktā solidaritātes jeb bagātnieku nodokļa ieviešanu - vienošanās nav panākta. Gan darba ņēmēji, gan devēji ir pret šīm iniciatīvām.
Arī par minimālās algas apmēru nākamgad vienošanās nav panākta - par to paredzēts runāt valdības ārkārtas sēdē. Pašlaik ir runa par diviem iespējamiem minimālas algas celšanas variantiem - līdz 367 eiro vai 370 eiro.
Līdz šim valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016.gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Valdība arī vienojusies par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu - kopumā par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministrijas izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm - aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.
