“Lielbritānija gatava no spēka pozīcijām pretoties tam, ko mums gatavo nākotne,” televīzijas uzrunā sacīja Osborns. “Es negribu, lai Lielbritānija pagrieztu muguru Eiropai un pārējai pasaulei,” sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka valstij priekšā ir grūts ceļš, bet Lielbritānija ir gatava visam.
Ministrs atzina, ka dažas kompānijas pēc balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES apturējušas savas investīcijas un lēmumus par personāla pieņemšanu darbā. Pēc viņa teiktā, valsts ekonomikai neizbēgami nāksies pielāgoties jaunai situācijai.
Tas bija pirmais oficiālais Osborna paziņojums pēc referenduma rezultātiem. Pēc ekspertu domām, tas ir mēģinājums mierināt finanšu sektoru, kas ļoti nervozi reaģējis uz britu lēmumu pamest ES, vēsta BBC. Starptautiskā reitingu aģentūra “Moodyš” saglabāja valsts kredītreitingu AA1 līmenī, taču noteica negatīvo nākotnes prognozi.
Vēl pirms referenduma par Lielbritānijas palikšanu vai izstāšanos, britu finanšu ministrs Džordžs Osborns brīdināja par diezgan katastrofālām ekonomiskām sekām, ja briti pateiktu “nē” dalībai Eiropas Savienībā.
Atbalstot palikšanu, vēl pagājušajā nedēļā viņš uzsvēra, ka izstāšanās gadījumā nav sagatavots drošs plāns B un, visticamāk, tā nozīmētu, ka Lielbritānijai būs nepieciešams jauns jostas savilkšanas budžets un ienākuma nodokļa palielināšana.
Tagad, kad viņa pārstāvētā valdība referendumā zaudējusi, finanšu ministrs ir spiests mainīt toni, skaidrojot, ka satraukumam par ekonomiskām problēmām referenduma rezultāta dēļ nav pamata, bet plāni un nepieciešamais laiks iespējamas krīzes novēršanai ir gana, jo pašlaik vēl nav iedarbināts izstāšanās mehānisms.
“Tikai Lielbritānija var iedarbināt 50. pantu. Un pēc mana vērtējuma mēs to varam darīt tikai tajā brīdī, kad ir skaidrība par jaunajām attiecībām, kuras mēs meklējam ar mūsu Eiropas kaimiņiem. Tikmēr šo gaidāmo sarunu laikā netiks mainītas cilvēku tiesības ceļot un strādāt, netiks mainīta kārtība, kā tiks tirgotas preces un pakalpojumi, kā arī netiks mainīts veids, kā tiek regulēta finanšu sistēma,” pauda Osborns.
Izstāšanās atbalstītāju politiskās nometnes līderi šos finanšu ministra vārdus vērtējuši atzinīgi, uzsverot, ka runas par ekonomisko recesiju ir nepamatotas. Lielbritānijas izstāšanās kampaņas līderis Boriss Džonsons pauda, ka “ir ļoti labi, ka finanšu ministrs paziņojis šīs nomierinošās lietas starptautiskajam tirgum un ir skaidrs, ka baiļu sēšanas projekts ir beidzies”.
“Nebūs ārkārtas budžeta, cilvēku pensijas ir drošībā, sterliņu mārciņa ir stabila, un es domāju, ka tās visas ir ļoti labas ziņas,” sacīja Džonsons.
Osborns arī paziņoja, ka Lielbritānijai izstāšanās procesu vajadzētu sākt tikai tad, kad Londonai būs „skaidrs redzējums” par to, kādas turpmākās attiecības tā vēlas ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz oktobrim atkāpsies no amata, un šobrīd negrasās oficiāli paziņot Briselei, ka Apvienotā Karaliste vēlas izstāties no kopienas.
Tostarp Kamerona vadītā Konservatīvo partija pirmdien paziņoja, ka partija jaunu līderi, kurš amatā nomainītu premjeru Kameronu, vēlas ievēlēt līdz 2.septembrim. Partijas komiteja, kas ir atbildīga par konservatīvo līdera izvēlēšanu, rekomendēja kandidātu izvirzīšanu sākt trešdien un noslēgt ceturtdien. Šobrīd kā divi reālākie kandidāti tiek minēti bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons, kurš aģitēja par izstāšanos no Eiropas Savienības, un iekšlietu ministre Terēza Meja, kas atbalstīja palikšanu blokā.
Piektdien, 24.jūnijā, pēc rezultātu paziņošanas britu mārciņas kurss pret ASV dolāru nokrita līdz 30 gadu zemākajai atzīmei, zaudējot gandrīz 10% vērtības. Svētdien Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarda atzinusi, ka referenduma rezultāti bija pārsteigums finanšu tirgiem, taču panikas nebija un situācija tiek kontrolēta.
Tomēr, neraugoties uz šiem mēģinājumiem nomierināt gan satrauktos iedzīvotājus, gan investorus, Eiropas akciju biržās turpinās lejupslīde. Londonas biržā divciparu skaitļu kritumu piedzīvojušas vairākas britu bankas, aviokompānijas un nekustamā īpašuma firmu akcijas. Piemēram, Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrības "EasyJet" akciju vērtība nokritās par piekto daļu pēc tam, kad uzņēmums brīdināja, ka referenduma rezultāti nākamā pusgada laikā negatīvi ietekmēs tā darbību.
Analītiķi atzīst, ka pirmais šoks ir pārdzīvots, taču pašlaik tirgum atgūties traucē neskaidrība par to, kas notiks tālāk.
Drīz pēc Londonas biržas atvēršanas mārciņa pret ASV dolāru nokrita vēl par 2%, salīdzinot ar piektdienas atzīmi un sasniedza atzīmi 1,35. Attiecībā pret eiro mārciņas kurss nokrita vēl par 1,2% līdz 1,28. Londonas biržas indekss pirmdienas rītā nokrita par 0,8%. Piektdien kritiens bija 8%.
Nestabilitāte arī citu Eiropas valstu biržās- Vācijas "Dax" indekss nokritās par vairāk nekā diviem procentiem, Parīzes birža – par vairāk nekā trim procentiem.
Analītiķi paredz, ka nākamgad iepriekš plānotās ekonomiskās izaugsmes vietā Apvienoto Karalisti piemeklēs recesija.
“Biržās redzam, ka tirgus pašlaik sācis apkopt tikko gūtās rētas. Daudzi brokeri sev jautā – vai tiešām briti pametīs Eiropas Savienību, jo daudzi politiķi, it īpaši Vācijas kanclere, liek noprast, ka tagad mēģina spiest uz bremzēm,” sacīja “Baader” bankas analītiķis Roberts Halvers.
“Ir skaidrs, ka ātra izstāšanās iedrošinās populistus visā Eiropā, tāpēc viņa un citi politiķi negrib neko sasteigt. Arī es personīgi domāju, ka lielākā daļa britu vairs nemaz negrib izstāties. Taču, lai situācija stabilizētos, importētājiem un eksportētājiem nepieciešama skaidrība par notiekošo,” sacīja Roberts Halvers.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.
