Pirmā skarbā mācība pār to britu vēlētāju galvām kuri, vēl ceturtdien uzskatīja, ka aiziešana no vienotās Eiropas ir nepieciešama, nāca jau piektdienas rītā. Pamatīgais fondu tirgus un nacionālās valūtas vērtības kritums jau radījis teju 300 miljardu eiro zaudējumus vienā dienā.
Salīdzinoši - referenduma aizstāvju kritizētās Lielbritānijas gada iemaksas Eiropas Savienības budžetā pērn veidoja tikai septiņus miljardus eiro.
Gaidāmās problēmas Lielbritānijas ekonomikā paredz arī reitingu aģentūra “Standard&Poors”, kura paziņojusi, ka valstij piešķirtais kredītreitings AAA nebūs noturīgs.
“Es turpmāk ieteiktu politiķiem ne tikai Lielbritānijā, bet arī Briselē izvēlēties savus sacītos vārdus ļoti, ļoti uzmanīgi, jo situācija ir ļoti nopietna un tā var dramatiski mainīties,” ieteica vērtspapīru tirgus analītiķis Maikls Ingrems.
Latvijas ekonomistu viedokļi par Lielbritānijas aiziešanu atšķiras.
“Neraugoties uz priekšvēlēšanu retoriku par to, ka viss būs slikti un būs konsekvences, pēc vēlēšanām politiķi apsēdīsies un atradīs risinājumu. Es domāju, ka būtiskas konsekvences nebūs,” pauda ekonomists Jānis Ošlejs.
“Lielbritānijas ekonomika būs cietējs. Politiskā nestabilitāte, riski būs tādi, ka investīciju aktivitāte būs zemāka. Ir riski, ka briti ieslīd recesijā. Mums tas nozīmē, ka pārdot uz Lielbritāniju būs teju neiespējam,” savukārt sprieda “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Šobrīd Lielbritānija ir septītais lielākais Latvijas eksporta tirgus. Galvenās eksporta preces – Latvijā ražotie kokmateriāli, kas pērn eksportēti 500 miljonu eiro apmērā.
Eksperti brīdina – daudz smagāks sitiens varētu būt britu nevēlēšanās veikt tālākās iemaksas Eiropas Savienības budžetā, no kā atbalstu fondu līdzekļu veidā saņem arī Latvija.
“Jābūt gataviem reaģēt uz tādu finanšu apsīkumu. Protams, jārēķinās, ka ar šādu situāciju saskarsies arī daudzas šī reģiona valstis un šī situācija būs jūtama caur šo valstu eksporta tirgiem,” sacīja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Ekonomisti atgādina – jau tagad Latvijas ekonomikas izaugsme bremzējas. Lielbritānijas aiziešanas radītās grūtības nozīmē, ka turpmāk Latvijas uzņēmumiem būs jāmeklē jauni tirgi. Tāpat tie vairs nevarēs tik strauji celt vietējo strādājošo algas.
Jau ziņots, ka pēc referenduma rezultātu paziņošanas sākās satricinājums finanšu tirgos, britu mārciņas kurss dramatiski nokrita, arī akciju indeksi krīt par 6%-7%. Kamēr norisināsies sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES, valdīs nenoteiktība, ko arī pastiprina tas, ka pašreizējais premjers Deivids Kamerons atkāpies un nav zināms, kurš būs nākamais premjers un vadīs šīs sarunas.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
