Slieku audzēšanai un biohumusa ražošanai Kanbergs pievērsās pirms pieciem gadiem. Piesaistot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus, viņš uzcēla fermu un iepirka vairākus kilogramus slieku.
Sākotnēji audzējis arī sliekas makšķerniekiem, bet drīz vien šis rūpals izrādījās nerentabls, jo ārvalstu ražotāju produkts tirgū bijis pat piecreiz lētāks. Šobrīd Gunārs ražo tikai biohumusu - aptuveni 20 tonnas gadā. Sākotnēji apjoms bijis 4 reizes lielāks, bet to samazinājis, jo ir grūtības ar produkta realizāciju.
“Jebkuru jaunu produktu ieviest ir diezgan grūti. Sevišķi latviešu cilvēks ir vienmēr pie savām tradīcijām pieradis, un viņš mēslo ar mēsliem - tā ir tēvs, vectēvs un vecvectēvs mēslojis, un viņš grib tā arī turpināt,” norāda SIA “GG Factory” īpašnieks Kanbergs.
Šobrīd saražoto biohumusu Gunārs realizē dažos veikalos Cēsu novadā par cenu, kas ir nedaudz virs pašizmaksas, tādēļ arī lielu peļņu negūst. Latvijas slieku audzētāju asociācijā skaidro, ka pieprasījums pēc šī produkta ir mazs, jo valstī nav tik liela pirktspēja, tāpēc biohumusa realizācijas iespējas meklējamas ārpus Latvijas.
Lielie ražotāji, kā SIA “Daga” to eksportē uz Somiju un Norvēģiju, un interesi par šo produktu izrādījusi arī Turcija un dažas Eiropas valstis. Asociācijā gan uzsver, ka eksports ir iespējams vien tad, ja ir pietiekams apjoms un vienoti kvalitātes standarti, bet mazie ražotāji to šobrīd nenodrošinot. Gunārs par to gan ir pretējās domās un uzskata, ka arī pirms sešiem gadiem asociācijas nedarīja pietiekami daudz, lai nozare attīstītos un būtu iespējams iekļūt ārvalstu tirgos.
“Tā tā lieta nenotiek, viņš [biohumuss] ir jāražo un jāslēdz kaut kādi nodomu līgumi. Ļoti daudz cilvēku iesaistījās tai lietā, viņi visi bankrotēja. Es arī būtu beidzis, ja man nebūtu tie struktūrfondi. Es esmu piesastīts šeit, jo nopelnīt pašlaik jau nevar neko,” norāda Kanbergs.
“Nav iespējams arī kā asociācijai mums savākt no visiem ražotājiem produktus, jo atšķiras analīzes, kvalitāte. Ir jāveido varbūt atsevišķi barības sagatavošanas laukumi, jo, ja vienāda būtu barības bāze, vienāda būtu arī kvalitāte - nebūtu tik svarīgi, kur vairs tas produkts tiek ražots,” pauž Latvijas Slieku audzētāju asociācijas valdes loceklis Larsens Pulturs.
Latvijas slieku audzētāju asociācijā norāda, ka nozares attīstībai trūkst arī sadarbība starp pašiem biohumusa ražotājiem.
Kanbergs gan atzīst, ka savus domubiedrus ir atradis un kopā ar dažiem ražotājiem plāno uzsākt jaunu projektu - bioloģisko produktu, galvenokārt dārzeņu, audzēšanu sliekkompostā.
