2016.gadā Baltijas valstīs izaugsme bijusi zemāka, nekā tika gaidīts, kas skaidrojams gan ar ārējiem, gan ar valsts iekšējiem apstākļiem. Piemēram, sabremzējās Eiropas Savienības fondu apguve. Otrkārt, ļoti piesardzīgi ir iedzīvotāji un uzņēmēji, jo signāli par situācijas attīstību Eiropā nav pārliecinoši, saka bijušais ministrs.
Tāpat Vilks norāda uz tiesvedību vidi Latvijā un investoru aizsardzību, kā arī darbaspēka nepietiekamību daudzās jomās. “Zināmā mērā ir apjukums, sabiedrība ir nogurusi no politiskās situācijas, grib kaut kādas pārmaiņas, bet to pārmaiņu ieviesēju praktiski nav,” saka bijušais politiķis.
Tajā pašā laikā viņš piebilst, ka sabiedrību nevajag baidīt ar lejupslīdi, jo Latvijas ekonomika augs, tomēr ne tā, kā tai būtu jāaug. Vilks to skaidro ar reformu un izmaiņu buksēšanu, līdz ar to uzņēmēji atturas no investīcijām un darbavietu radīšanas.
Savukārt komentējot iespējamās nodokļu politikas reformas, Vilks norāda uz sen pieteiktām izmaiņām: “Tas, ko Pasaules Banka sniedz, ir tas pats, ko mums teica Pasaules Banka un Valūtas fonds 2009., 2010.gadā. Nekas jau nav mainījies, tieši tas pats, ko mums OECD iesaka. Nekas nemainās. Tāpēc nevajag tagad tracināt ar kaut kādām nodokļu reformām, ir tikai vajadzīgas korekcijas, kas jau pieteiktas daudzus gadus.
Mums ir jāpārliek slogs no darba algu jomas uz nekustamo īpašumu un kapitālu. Nevajag musināt un kaut kādas darba grupas taisīt, ir pāris lietas, kas ir jāizdara.”
Taču politiski “kaut kam nopietnākam ķerties klāt” esot grūti, jo šī esot “pašvaldību valdība” un tai izmaiņas attiecībā uz pašvaldību budžetiem esot neiedomājamas.
Viņaprāt, 2017.gadā ekonomikā izaugsme Latvijā varētu būt 2-3%, taču situāciju pasliktināt var tas, ka “Latvija nedod spēcīgu impulsu ienākošām investīcijām” un neesot vilkmes reformām. Turklāt arī pēc 2017.gada izaugsme būšot krietni zem potenciāla.
“Mēs nevaram atrast tos darītājus, kas paveiks lietas, ko esam lieliski apzinājušies. Tur tomēr vajadzīga pietiekama kritiskā masa, lai izdzītu cauri šos lēmumus,” saka Vilks. Viņš pats gan nevēlas vairs doties politikā, bet sola sekot līdzi situācijai un "ar idejām atbalstīt to, kas ir atbalstāms".
