Iekasēto nodokļu apjoma pieaugums līdz 30% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme 5% apmērā un ēnu ekonomikas samazināšanās līdz 18,3% - šie ir galvenie sasniedzamie mērķi šonedēļ prezentētajā redzējumā par nodokļu reformām.
Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks uzskata, ka nodokļu pamatnostādņu mērķi ir sasniedzami.
“Būtu ļoti labi, ja to visu varētu ieviest ar nākamā gada sākumu un nevilkt to ļoti gari. Bet protams, dažas [lietas] varētu paspēt, dažas nepaspēs, bet kopumā tās galvenās lietas un tas plāns jātaisa diezgan koncentrēts. Tad tas uzrāviens nāks ātrāk,” saka Kazāks.
“Vai mēs sasniegsim 5%, tas ir atkarīgs no tā, kā varēs apkarot ēnu ekonomiku; ja to varēs, tad valsts pusē parādīsies vairāk naudiņas,” uzskata Kazāks.
Arī ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka uzsver - plānā iecerētā ēnu ekonomikas samazināšana ir iespējama, taču ar priekšnoteikumiem. Būtiskākais – bez atkāpēm samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 23% līdz 20%. Pēcāk šo lēmumu mainīt nedrīkst.
“Vai nebūs tā, ka, ieviešot izmaiņas, likme drīz vien tiks mainīta. Tas, ko uzņēmēji ir redzējuši ar nodokļu nekonsekvenci 5-10 gadus, ko norāda visi pētījumi.. Es esmu pārliecināts, ka ar to nekonsekvenci pietiek divām trim paaudzēm,” saka Sauka.
Tikmēr bijušais finanšu ministrs Andris Vilks plānu vērtē skeptiski.
“Latvijā valda tāda zināma eiforija, ka beidzot 25 gados Latvijā ir nākts klajā ar tādu reālu nodokļu politiku. Viss jau būtu labi. [..] Tomēr tā reālā dzīve neliek kopā to izaugsmi tādu, kādu tā tiek lēsta,” brīdina Vilks.
“Es atceros, kā mēs ar [toreizējo premjeru Valdi] Dombrovski gājām pie Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un runājām, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vajadzētu mazināt. Pretestība bija milzīga. Zinot [Ventspils mēra Aivara] Lemberga un [Rīgas mēra Nila] Ušakova kungu ietekmi LPS, es vienkārši spēju iedomāties, kāda varētu būt tā pretestība IIN samazināšanai, ja tas viss netiek kompensēts,” saka Vilks.
Ja pašvaldībām nāksies kompensēt nodokļu ienākumu kritumu, budžeta deficīts augs divas līdz trīs reizes. Tas ietekmēs gan Latvijas kredītreitingu, gan tik strauju deficīta kāpumu varētu neatbalstīt arī Eiropas Komisija.
Tikmēr Kazāks brīdina - esošā situācija ir jāmaina steigšus.
“Latvijā ir 2 miljonu iedzīvotāju, 900 000 strādājošo. 200 000 strādā valsts un pašvaldību sektorā. Tad 700 000 ir tie, kas uztur pārējos. Bet, ja paskatāmies uz privāto sektoru, tad tur ir 100 000 mikrouzņēmumu, pašnodarbinātie un autoratlīdzību saņēmēju, un līdz ar to sanāk mazliet virs 200 000 cilvēku, kuri savām sociālajām garantijām neuzkrāj neko vai uzkrāj ļoti maz. Tad tas cipars ir tāds, ka mati mazliet stāvus ceļas,” norāda Kazāks.
“Mēs skatāmies, ka pusmiljons strādājošo uztur 1,5 miljonu sociālo garantiju sektorā. Ja vēl daļa izvairās no nodokļu maksāšanas, tad 300 000 ir tie, kas godīgi maksā un pārējos mēģina uzturēt. Šāds modelis nevar strādāt ilgstoši,” uzsver Kazāks.
Ko paredz Finanšu ministrijas reformu plāns
Jau ziņots, ka FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.
FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību. Ministrija rosina arī saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā.
FM arī izstrādājusi trīs ieteikumus veselības budžeta uzlabošanai, no kuriem ministrija dod priekšroku pirmajam scenārijam, kas paredz sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%, tādējādi budžetā papildu dodot 167 miljonus eiro. Otrs scenārijs paredz palielināt pacienta līdzmaksājumus, ja nav veikta sociālā apdrošināšana. Bet trešais scenārijs paredz palielināt PVN par vienu procentpunktu, kas ļautu iekasēt papildu 80 miljonus eiro.
