Pie vienādas bruto algas tieši Latvijas darba ņēmēji saņem vismazāko algu uz rokas. Šādu salīdzinājumu veicis ''Swedbank'' Finanšu institūts, norādot –
Baltijas valstīs smagākais nodokļu slogs Latvijā ir gan mazo un vidējo, gan lielo algu saņēmējiem.
"Mēs vēsturiski esam bijuši vairāk tā kā pa vidu. Igaunija ir straujāk gājusi uz priekšu, atbalstot vairāk tieši iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, lai nodokļu slogs būtu mazāks, savukārt Latvija bija pa vidu, Lietuva bija nedaudz sliktākā pozīcijā," skaidro "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
"Lietuva, ieviešot lielākos neapliekamos minimumus, panākusi ievērojami lielāku atvieglojumu par apgādājamajiem, piemēram, bērniem, tas arī Lietuvu ir izvirzījis virs Latvijas pozīcijām jebkurā no atalgojuma grupām," uzsvēra Jansons.
Pēc bankas eksperta teiktā, Latvijā nesen uzsāktā pakāpeniskā diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana gan uzlabos situāciju mazo algu saņēmējiem, bet kopumā nemainīs Latvijas pozīciju Baltijas valstu vidū.
Ziņots, ka nodokļu slogs mazajām algām Latvijā arī ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola Latvijas Televīzijai gan atzina, ka 2018.gada valsts budžeta izstrādē plānots veikt tādas nodokļu izmaiņas, lai mazinātu kopējo nodokļu slogu mazāk turīgiem iedzīvotājiem un audzētu vairāk turīgai sabiedrības daļai. Ir plānota lielāka progresivitāte darbaspēka nodokļos, lai mazāk turīgiem būtu mazāks nodokļu slogs un turīgākiem - lielāks.
