Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), kurš ierosinājis nākamgad paaugstināt minimālo algu par 37 eiro jeb 10% no pašreizējās minimālās algas apmēra, šādu ieceri pamato ar izvērtējumu reģionos un pieaugumu lielākajām algām.
Latvijā ir diezgan straujš algu pieaugums lielajām algām, bet mazkvalificēta darba atalgojuma pieaugums ir samērā lēnās, norāda Reirs.
Tāpēc ministrija piedāvā to, lai palielinājums būtu līdzvērtīgs augstāko algu pieaugumam. Turklāt pērn minimālā alga celta par 3-4%, bet pieaugums lielāko algu sadaļā parāda, ka palielinājums var būt 10% apmērā.
Ministrs tāpat uzsver, ka, pieaugot atalgojumam, palielinās arī darba ražīgums un sociālais nodrošinājums.
Uz maksimālo apmēru gan nepretendē arodbiedrības, norādot, ka piekristu 20 eiro algu pieaugumam. To kā kompromisu saredz arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”), kurš piekrīt finanšu ministres uzskatiem par makroekonomiskiem rādītājiem, taču daudz svarīgāk esot nepieļaut tālāku jauniešu emigrāciju, ko, viņaprāt, stimulē lielā minimālo algu starpība.
“Jo mēs ātrāk celsim minimālo algu, jo mazāk daļa jauniešu emigrēs. Patlaban mums jākonkurē ar ārvalstīm, kur minimālā alga ir pusotrs tūkstotis pret mūsu 360 [eiro],” saka Ašerādens.
Ieceri par šādu minimālās algas kāpumu kritizē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns, sakot, ka politiskajām partijām gribas pateikt kaut ko labu tautai. Taču, viņaprāt, nebūtu jākoncentrējas uz minimālo algu, bet jārada apstākļi vidējās algas kāpumam.
Līdzīgi arī “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis saka, ka Labklājības ministrijas uzstādītie mērķi būtu jāpanāk ar citiem līdzekļiem.
Turklāt šogad minimālo algu saņem 4,4% no strādājošajiem, savukārt aptuveni 20% saņem mazāku par minimālo.
Un vienkārši paceļot minimālo algu, šo situāciju atrisināt nevar.
Lielākie ieguvēji no kāpuma varētu būt valsts sektorā un tie, kuru atalgojums atkarīgs no minimālās algas. Bet lielākie cietēji būs reģioni – Vidzeme, Latgale -, kur vairāk cilvēku saņem minimālo algu. Piedāvājums par 10% palielinājumu apdraudētu konkurētspēju un apgrūtinātu nodarbinātību reģioniem, norāda ekonomists.
Gašpuitis arī vērš uzmanību uz to, ka iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nevis saņemtu lielāku algu, bet gan samazinātu darba slodzi. Minimālās algas pieaugums arī nepalīdzētu samazināt ēnu ekonomiku, bet liktu darba devējiem skatīties, kā pielāgot situāciju jaunajiem nosacījumiem.
Viņaprāt, pašlaik būtu labi nepalielināt vispār minimālo algu, tomēr, ja tas tiek darīt, tas varētu būt 10 eiro pieaugums. Un būtu jāskatās arī tas, kā palielināt neapliekamo minimumu.
Iepriekš par būtisku minimālās algas paaugstināšanu skeptiska bija finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Viņa pieļāva, ka kāpums varētu būt par 10 eiro.
