Viņa pievērsusi uzmanību, lai gan piektdien bija pēdējais datums, līdz kuram valstīm līgums bija jāparaksta, bažām par līguma parakstīšanu piektdien vairs nav pamata, jo vienošanās par līgumu ir panākta jau iepriekš, un tagad tikai notiek tehnisks darbs, lai projektā iesaistītās kopumā deviņas Baltijas valstu iestādes līgumu fiziski parakstītu.
"Visi trīs valsts sekretāri ir atkārtoti apstiprinājuši, ka piekrīt līgumam un līgumu visas atbilstošās puses parakstīts," norāda kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. "Mēs esam tehniskajā, ļoti sarežģītajā procesā, lai nodrošinātu, ka visi paraksta. (..) Domājams, ka, ja pēdējais paraksts tiek parakstīts kaut vai rīt no rīta, gan jau nekādas soda sankcijas nebūs. EK ļoti labi saprot konsekvences. Es pieļauju, ka nekas ļoti slikts tālāk nenotiks," sacīja Rubesa.
Iepriekš no vairākiem ekspertiem izskanēja bažas - ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.
Baltijas valstīm domstarpības bija tādos jautājumos kā pievienotās vērtības nodokļa sadale par "Rail Baltica" darbiem, iepirkumu modelis projektā, kā arī "RB Rail" valdes locekļu iecelšana.
Pašreiz "Rail Baltica" projekts var pretendēt uz Eiropas līdzfinansējumu pat 85% apmērā. Taču Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS) bažījas, vai Lielbritānijas - kā donorvalsts - izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un citi ekonomiskie aspekti neliks Eiropai kļūt prasīgākai pret naudas saņēmējiem.
"Attiecīgi nevar izslēgt bažas par to, ka, ja būs iespēja kaut kur [Eiropas] Komisijai aizķerties, lai piemērotu šo neattiecināmības koeficientu, [tad tas tiks izmantots]. Manuprāt, tāds risks pastāv. Ļoti nopietns risks (..). Tas, kas mums ir jādara, mums visām trim dalībvalstīm pēc iespējas operatīvi ir jāatrod katras valsts ekonomiskās intereses. Tā virves vilkšana katrai valstij uz savu pusi ir jāizbeidz," sacīja Tavars.
Rubesa nule bijusi Briselē un atgriezusies ar pārliecību, ka Eiropa savu atbalstu turpinās. "Atbalsts šim projektam paliek. Kādā mērogā tas būs, es nezinu. Bet jāatceras, ka šis ir ES prioritārs projekts. Tik viegli mūs nepametīs zem sliedēm," pārliecību pauda Rubesa.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
