Būvniecības darbi Liepājas lidostā sākās septembrī. Iepirkumā uzvarēja uzņēmums SIA „Binders”. Būvdarbi notiks sarežģītākos apstākļos, jo jārēķinās ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem, spriež SIA „Aviosabiedrība Liepāja” valdes loceklis Agris Sprūde. „Galvenais apjoms ir asfalta segu rekonstrukcija, bet tā kā ziema ir klāt, tad šie darbi paredzēti pavasara – vasaras sezonā. Būvuzņēmējs veic zemes darbus lidjoslā un meliorācijas darbus, melnzemes noņemšanu no lidjoslas, lai pastiprinātu lidostu un veidotu atbilstošu prasībām,” norāda Sprūde.
Skrejceļa izmēru nepagarinās, tas paliks vairāk nekā divu kilometru garumā un 40 metru platumā. Manevrēšanas ceļš būs platāks un sasniegs 18 metrus. Tiks rekonstruēta lielākā perona daļa, kā arī sakārtota apgaismojuma sistēma. 2009. gadā "Gaisa satiksme" uzlaboja navigācijas iekārtas, lai varētu nodrošināt lidojumus sliktos laika apstākļos.
Tas tehniskais raksturojums neatbilda tam, lai lidmašīnas kapteinis varētu pieņemt lēmumu nosēsties sliktākos laika apstākļos, kad atceramies – bija lidojumi uz Rīgu. Bija tomēr situācijas, kad neizlidoja, nenolaidās, riņķoja vai aizlidoja atpakaļ uz Rīgu. Tagad šī situācija uzlabosies. Ja mēs runājam par aviokompānijām: var nolaisties - ir klients, nevar nolaisties - nav biznesa naudas,” skaidro Sprūde.
Pēdējie regulārie pasažieru reisi Liepājas lidostā notika 2009.gadā, tad bija iespēja lidot no Liepājas uz Maskavu un atpakaļ, pirms tam notika arī lidojumi uz Rīgu, Kopenhāgenu un Hamburgu. Liepājnieces Rita un Mārīte iespēju lidot uztver divējādi, sakot, ka kopumā doma nav peļama. „Grūti pateikt, vasarā varbūt būtu braucēji, bet vai ziemā? Pati esmu maz izmantojusi šo iespēju, saucamajos krievu laikos uz Rīgu lidoju,” saka Rita. „Varbūt, bet viss atkarīgs no galamērķa un cik maksās. Pārsvarā tādus pakalpojumus neizmantojam un visur braucam ar mašīnu,” viņa piebilst.
Liepājas lidosta vienlaikus iesaistījās pētījumā par gaisa satiksmes attīstību, kur piedalījās reģionālo lidostu pašvaldības, kas atrodas ap Baltijas jūru. Bez lidlauka sakārtošanas un sertificēšanas par nākotni vispār nevarēja domāt, piebilst Sprūde. „Tas mērķis bija izpētīt iespējas attīstīt gaisa satiksmi uz šiem reģioniem un lidostām. Šī projekta ietvaros mums izdevies kopā ar vadošajiem speciālistiem izanalizēt potenciālos reisus no Liepājas lidostas un pasažierus. Tāpat izvērtēt iespēju kādu reisu uzlikt kā sabiedrisko pakalpojumu saistību. Šāds līgums var būt konkrētam reisam, tas ir instruments, kā atbalstīt ar publisko naudu, ja tas ir svarīgs tautsaimniecības attīstībai,” norāda SIA „Aviosabiedrība Liepāja” valdes loceklis.
Būtiska ir sezona, kad sākt pasažieru pārvadājumus, uzskata Sprūde - Maskavas gadījumā tie bija nerentabli, jo lidojumi sākās rudens sezonā. Liepājai būtiski būs savienojumi ar lielām pilsētām nevis reģionālajām lidostām.
Potenciālie reisi – Skandināvijas valstis, kāda no Vācijas pilsētām, Maskava un Rīga. Konkrētākas sarunas ar aviopārvadātājiem notiks nākamgad. Projektu „Liepājas starptautiskās lidostas attīstība” līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Būvniecības izmaksas ir aptuveni 6,8 miljoni eiro. Finansējums ļaus sakārtot arī tehnisko parku, piemēram, iegādāties ugunsdzēsēju automašīnas.
