Viņš atzina, ka bažas par aviokompāniju var pastāvēt vienmēr, jo aviācijas nozari ietekmē daudzi notikumi, bet tagad “airBaltic” ir stabila kompānija, peļņas radītāji ir labi, tā veiksmīgi strādā.
Ministrs norādīja, ka, piemēram, vēl pirms divām nedēļām “airBaltic” pēc pasažieru skaita bija otrajā vietā Igaunijā, tagad jau ir pirmajā vietā, arī Lietuvā tā attīsta savu darbību, pagaidām gan tā ir trešajā vietā, bet bija straujš kāpums – pērn par 14% pieauga pasažieru skaits.
"airBaltic" 2014.gadā strādāja ar 254 179 669 eiro apgrozījumu un 10 668 043 eiro peļņu,
2015.gadā strādājusi ar 19,5 miljonu eiro tīro peļņu, ievērojami – par 82% – pārsniedzot 10,7 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā un nodrošinot stabilu pelnītspēju uzņēmumam, informēja uzņēmums. Satiksmes ministrija jau paziņojusi, ka peļņa tiks novirzīta iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai.
Pagājušajā gadā lidsabiedrības ieņēmumi kopumā sasniedza 285 miljonus eiro. Pērn "airBaltic" veicis 43 000 lidojumu. Kopumā pārvadāti 2,6 miljoni pasažieru, vietu piepildījums bija 71%. Tas nozīmē – ik reisā teju trešdaļa lidmašīnas salona bijusi tukša.
Degvielas cenu samazinājums un restrukturizācijas procesi uzņēmumā par spīti pašas kompānijas negatīvajai reputācijai, augošajai konkurencei, krīzei austrumos un teroraktiem Eiropā ļāvuši tikt pie rekordpeļņas, teica "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.
"Peļņa ir darba rezultāts pārstrukturēšanas plānam, ko noslēdzām pagājušajā gadā. Tas mums ir ļāvis sasniegt rekordpeļņu. Tā savukārt ir pamats mūsu biznesa plānam "Horizon 2021". Līdz 2021.gadam mēs vēlamies sasniegt 470 miljonu eiro ieņēmumus, floti palielināsim par desmit, bet jaunas kopumā būs 20 lidmašīnas. 2021.gadā mēs paredzam četrus miljonus pasažieru, kas ir būtisks palielinājums salīdzinājumā ar 2,6 miljoniem pasažieru pagājušajā gadā. Plānojam, ka vietu piepildījums lidmašīnās būs 75%. Lidojumu skaits augs līdz 52 000 gadā, un lidmašīnas būs lielākas un ietilpīgākas," teica Gauss.
“airBaltic” biznesa plāns nesen ieguva jaunu impulsu, kad lidsabiedrības pamatkapitāls tika palielināts līdz 256 miljoniem eiro. Tas nodrošina “airBaltic” iespēju modernizēt savu floti un iegādāties 20 pilnībā jaunas “Bombardier CS300” lidmašīnas, no kurām pirmās jau tiks saņemtas šogad.
"airBaltic" runasvīrs Jānis Vanags Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina , ka pagājušajā gadā bija labvēlīga tirgus situācija, piemēram, bija zemas degvielas cenas, cilvēki arvien labprātāk ceļo. Tas ļāvis aviokompānijai būtiski palielināt gala mērķu skaitu ne tikai no Latvijas, bet arī no Igaunijas un Lietuvas.
Vanags atzīmēja, ka peļņas rādītājs aviokompānijai ir ļoti svarīgs, ņemot vērā tās plānus iet finanšu tirgos, lai piesaistītu papildu finansējumu flotes modernizācijai – 20 jaunu lidmašīnu iegādes darījuma nofinansēšanai.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš piebilda, ka kompānijas darbība ir stabila un tās vērtība ir tāda, kā vēl nekad iepriekš. Līdz ar to šobrīd ir īstais brīdis, kad kompāniju piedāvāt stratēģiskajam investoram, un pie šī jautājuma jau strādā darba grupa.
Tiesa, daudz nezināmā aizvien ir arī ar ap «airBaltic» attiecībām ar konsultāciju kompāniju «Prudentia», kas pēc vairāku gadu meklējumiem aviokompānijai atrada vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kas kopā ar valsti kompānijā sola ieguldīt 132 miljonus eiro. Kopš pērnā gada starp uzņēmumiem ir strīds par atlīdzību «Prudentia». Ceturtdien, 12.maijā, Gauss gan sacīja, ka darījums esot noslēguma fāzē, bet summu neatklāja.
Jau ziņots, ka 4.februārī parakstīts Latvijas aviokompānijas "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. Marta beigās atbilstoši Latvijas valdības un Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam Vācijas investors nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic” ir ieguldījis aptuveni 52 miljonus eiro.
Valdība pērn apstiprināja plānu par 20% "airBaltic" akciju pārdošanu Vācijas investoram, kurš apņēmās lidsabiedrībā ieguldīt 52 miljonus eiro. Pārējie 80% aviokompānijas akciju paliks Latvijas valsts īpašumā. Valsts kase aviokompānijai ieguldīšanai tās pamatkapitālā aizdos 80 miljonus eiro. Šīs naudas aizdošanai akceptu pērn deva Saeima.
Savukārt pērn novembrī izveidota darba grupa stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai.
