- Gāzes tirgotāju reģistrā 20 uzņēmumi, taču ne visi būs nopietni tirgus spēlētāji
- Gāzes tirgotāji lēš aktīvu konkurenci
- „Latvenergo” ar piedāvājumu vēl nesteidz, bet citi spēlētāji nesnauž
- Tirgotāji vispirms pievērsīsies lielajiem klientiem – komersantiem
- Pirmos piedāvājumus vismaz daļa mājsaimniecību varētu saņemt šoruden
- Piegādes kanāli atkarīgi no pieprasījuma – norāda uzņēmēji
Latvija ir pēdējā no trim Baltijas valstīm, kur patērētāji – kā komersanti, tā mājsaimniecības – līdz šim dabasgāzi varēja iegādāties tikai no viena tirgotāja – „Latvijas gāzes”. Ceļš uz dabasgāzes tirgus atvēršanu nebija gluds, taču nu jau trīs nedēļas - kopš šā gada 3.aprīļa - tirgus ir atvērts.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Repulatora) vadītājs Rolands Irklis gan spriež - lai arī Lietuvā un Igaunijā šis tirgus atvērts jau vairākus gadus, nekas daudz zaudēts neesot: „Lieli ieguvumi no tirgus mums parādījās tikai 2015.gadā, kad darbu uzsāka Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kad pirmo reizi parādījās reāla alternatīva avotam, no kura iegūt šo dabasgāzi. Tādā ziņā Latvija neko daudz nav nokavējusi. Varbūt, ja Latvija būtu atvērusi tirgu divus gadus ātrāk, tas ātrāk sāktu funkcionēt, bet tas arī ir viss.”
Reģistrējušies 20 tirgotāji
Potenciālo līdzšinējā monopolista „Latvijas gāzes” konkurentu aktivitāte gan liek domāt, ka dabasgāzes tirgus atvēršana ir gaidīta ar nepacietību. Līdz pirmdienai, 24.aprīlim, dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrēti jau 20 tirgotāji.
Ar reģistrāciju vien gan nepietiek. „Tas, ka tirgotājs noreģistrējas Regulatorā, vēl automātiski nenozīmē, ka tas ir spējīgs sniegt pakalpojumu. Tam vēl jāizdara pāris darbības. Pirmkārt, jānoslēdz līgums ar pārvades sistēmas operatoru. Mēs tikko esam apstiprinājuši jaunā redakcijā noteikumus par pārvades sistēmas lietošanu.
Ir jau vairāki tirgotāji uzsākuši līguma slēgšanu ar pārvades sistēmas operatoru „Conexus Baltic Grid”.
Tad ir otrs līgums, kas ir jānoslēdz ar sadales sistēmas operatoru, kas patlaban ir „Latvijas gāze”. Tad, kad šie nosacījumi ir izpildīti, tirgotājs ir reāli spējīgs sniegt pakalpojumu,” stāsta Regulatora vadītājs Irklis.
Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena ("Vienotība") vārdiem runājot, ne visi, kas patlaban reģistrējušies tirgotāju reģistrā, uzskatāmi par nopietniem spēlētājiem, taču netrūkst arī tādu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzturētajā dabasgāzes tirgotāju reģistrā atrodami gan valstij piederošā „Latvenergo”, gan Daugavpils pašvaldībai piederošo „Daugavpils siltumtīklu” nosaukumi.
Lēš aktīvu konkurenci
Arī Igaunijas „Eesti Energia” Latvijas meitas kompānija „Enefit” un Lietuvas valstij piederošās „Lietuvos Energija” meitas kompānijas, kas nodarbojas tieši ar dabasgāzes tirdzniecību, reģistrējušās dabasgāzes tirgotāju reģistrā.
To, cik daudzi no reģistrētajiem kļūs par vērā ņemamiem konkurentiem „Latvijas gāzei”, pagaidām pāragri prognozēt, taču konkurence, visticamāk, būs nopietna, saka „Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Behters:„Vēl vairāki nopietni tirgotāji nav reģistrējušies.
Patiesībā gāzes tirgū konkurence varētu būt aktīvāka nekā elektroenerģijas tirgū vai vismaz lielie spēlētāji varētu būt vairāki.
Jo, ja elektroenerģijas tirgū aktīvākie spēlētāji ir bijušie monopolisti – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – nacionālās energokompānijas, tad dabasgāzes tirgū ir gan bijušie monopolisti, gan enerģētikas uzņēmumi, kas nāk no elektroenerģijas tirgus. Tie ir profesionāli tirgotāji, kas var tirgot gan elektroenerģiju, gan naftas produktus, gan dabasgāzi, gan CO2 kvotas. Viņi pārzina šo jomu, un viņiem ir tirdzniecības platformas.”
Viņa vērtējumam pievienojas vēl viena reģistrēta dabasgāzes tirgotāja „AJ Power” valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš: „Gāzes tirdzniecība prasa lielus finanšu un cilvēkresursus. Un arī laiks, kas ir jāiegulda, lai izveidotu gāzes tirdzniecību, ir gana ilgs. To nevar izdarīt vienā dienā. Noreģistrēties ir viegli, tas notiek tikai uz iesnieguma pamata. Tāpēc arī ir divdesmit uzņēmumi. Es domāju, ka tie, kas reāli tirgos, sākumā nebūs vairāk kā divi trīs, varbūt četri.”
„Latvenergo” nesteidz, bet citi nesnauž
Savus mērķus Latvijas dabasgāzes tirgū pagaidām nesteidz atklāt neviens, taču visnoslēpumaināk par tiem runā „Latvenergo”. „Interese mums ir pietiekoši liela. Pirmkārt jau kā vienam no lielajiem Latvijas patērētājiem, kas patērē aptuveni 40% no kopējā Latvijas patēriņa, ir zināmas priekšrocības un iespējas darboties arī mazumtirdzniecības jomā,” saka „Latvenergo” Enerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucenieks.
Vienlaikus viņš atzīst, ka „Latvenergo”, atšķirībā no potenciālajiem konkurentiem, īpaši nesteidzas ar piedāvājumu izteikšanu klientiem, kam līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas jauns dabasgāzes tirgotājs un jānoslēdz ar to līgums. „Ņemot vērā, ka spēles noteikumi, ko izveido regulēta tirgus atvēršanās, ir tādi, ko tirgus, visticamāk, apgūs un ar ko apradīs tikai laikam ejot, tas joprojām var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc vēlreiz gribu uzsvērt, ka nedz ātrums, nedz tirgus daļa nav mūsu galvenā prioritāte,” skaidro Mucenieks.
Tikmēr citi nesnauž. „Līdz aprīļa beigām mēs plānojam, ka visiem, kas līdz šim ir izrādījuši interesi uzsākt sadarbību ar „Enefit”, mēs visiem būsim izteikuši savu piedāvājumu un arī jau piedāvāsim slēgt līgumu,” stāsta „Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Behters, uzsverot, ka klientu interese ir patiešām liela. Taču tirgus iekustas pamazām.
„Problēma klientiem šobrīd ir tāda, ka viņiem nav, ar ko salīdzināt cenu piedāvājumus. Mēs esam vienīgie daudziem klientiem, kas vispār ir izteikuši cenu piedāvājumus.
Daudzi klienti vēl nav saņēmuši arī „Latvijas gāzes” piedāvājumu, tādēļ viņiem ir grūti pieņemt lēmumu, ja viņiem ir tikai viens piedāvājums,” savos novērojumos dalās „AJ Power” valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.
Viņa vadītajai kompānijai, kas līdz šim darbojās elektroenerģijas tirgū, gan jau esot noslēgti pirmie līgumi arī ar dabasgāzes pircējiem: „Viens produkts ir, ka mēs piedāvājam fiksētu cenu līdz šā gada beigām. Mēs piedāvājam arī fiksēt cenu līdz apkures sezonas, tas ir, nākamā gada aprīļa beigām. Tāpat mēs piedāvājam arī līgumus, kur cena ir saistīta ar Eiropas biržas cenām gāzei. Tādā gadījumā klientam ir jāuzņemas biržas cenu svārstību risks.”
Priekšroka lielajiem klientiem
Jauno dabasgāzes tirgotāju vēlme iekarot tirgu gan vēl negarantē, ka ikviens, kas to vēlas, jau šovasar varēs nomainīt savu dabasgāzes tirgotāju.
Vismaz tirgus atvēršanas pirmajā posmā priekšroka tiks dota tiem klientiem, kuru dabasgāzes patēriņš ir samērā liels, atzīst tirgotāji.
„Tie ir gan rūpnieciskie uzņēmumi, kas tērē gāzi rūpnieciskām vajadzībām, ražošanai. Tāpat arī siltumapgādes komersanti, kas ražo siltumenerģiju no gāzes. Mēs minimālo līniju neesam vilkuši. Tāpat kā elektroenerģijā, mēs strādājam ar visām juridiskajām personām un nākotnē raugāmies arī uz iespēju strādāt ar fiziskajām personām,” saka „AJ Power” valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.
Arī „Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Behters prognozē, ka pirmie pie jauniem līgumiem ar dabasgāzes tirgotājiem varētu tikt komersanti: „Īpaši gribētu izcelt tos industriālos patērētājus, kas gāzi industriālajām vajadzībām patērē visu cauru gadu, ne tikai apkures vajadzībām. Šie patērētāji ir stabili, viņus ir vieglāk prognozēt. Otra klientu grupa ir māju apsaimniekotāji, kas ir ieinteresēti garākos apmaksas termiņos. Elektroenerģijas tirgū prakse piedāvāt garākus apmaksas termiņus ir salīdzinoši izplatīta, ja salīdzinām ar tiem apmaksas termiņiem, kas līdz šim ir bijuši dabasgāzes tirgū.”
Mājsaimniecības - gāze kopā ar televīziju?
Tomēr tas, ka dabasgāzes tirgotāji vispirms pievērsīsies komersantiem, vēl nenozīmē, ka iedzīvotāji tirgus atvēršanas sekas neizjutīs, jo
siltumapgādes uzņēmumu un daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāju noslēgtie līgumi ar dabasgāzes tirgotājiem, visticamāk, lielākā vai mazākā mērā atspoguļosies apkures tarifos.
Jāņem vērā, ka likums konkrētu termiņu dabasgāzes tirgus atvēršanai mājsaimniecībām nenosaka. Tām, atšķirībā no komersantiem, nav jāsteidz izlemt, ar kuru tirgotāju slēgt līgumu par dabasgāzes piegādāšanu. Tās arī turpmāk varēs pirkt dabasgāzi no „Latvijas gāzes” par regulēto cenu, kuru divas reizes gadā nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Taču – tas nav obligāti, piekodina Regulatora vadītājs Rolands Irklis: „Ja mājsaimniecība redz, ka tirgū ir kaut kas pievilcīgāks, izdevīgāks, tad mājsaimniecībai ir iespēja atteikties no regulētās cenas un pirkt dabasgāzi brīvajā tirgū, tāpat kā jebkuram citam lietotājam.”
Par to, kad mājsaimniecībām būs iespēja sākt vismaz izvērtēt, kurš dabasgāzes tirgotājs tām piedāvā visizdevīgākos līguma nosacījumus, prognozes ir dažādas.
„Izšķirošs faktors ir tas, vai brīvais tirgus, kurā tirgotājam gāze vispirms ir jānopērk, lai to piedāvātu mājsaimniecībai, ir tāds, kas ļauj uzbūvēt konkurētspējīgu piedāvājumu pret šo regulēto cenu. Es atļautos minēt, ka, visticamāk, to mēs varēsim redzēt, tikai paejot zināmam laikam, kad būs nostabilizējies šis brīvais tirgus, kur tirgotājiem iegādāties gāzi un izstrādājusies izpratne par to, vai no tā ir iespējams uztaisīt labāku piedāvājumu mājsaimniecībām,” spriež „Latvenergo” Enerģijas pārdošanas vadītājs Uldis Mucenieks.
Tikmēr citu jauno dabasgāzes tirgotāju pārstāvji sliecas domāt, ka pirmos piedāvājumus vismaz daļa Latvijas mājsaimniecību varētu saņemt jau šoruden.
„Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Behters spriež, ka Latvijas mājsaimniecību tirgus dabasgāzes tirgotājiem varētu šķist vilinošs: „Jebkurš privātmājas īpašnieks, kas izmanto dabasgāzi apkurei un, iespējams, arī ūdens sildīšanai, patērē aptuveni četras reizes lielāku enerģētisko vērtību dabasgāzē nekā elektroenerģijas. Tas nozīmē, ka tirgotājiem šīs mājsaimniecības ir daudz interesantākas.”
„Enefit” mātes kompānija „Eesti Energia”, kas triju gadu laikā iekarojusi vairāk nekā 20% Igaunijas dabasgāzes tirgus, kaimiņvalstī dabasgāzi tirgo gan komersantiem, gan mājsaimniecībām.
Ar laiku piedāvājumi iegādāties dabasgāzi no „Latvijas gāzes” konkurentiem varētu nonākt arī līdz mājsaimniecībām, kas to izmanto maz, piemēram, tikai ēdiena gatavošanai. Taču tas, visticamāk, būs komplekss piedāvājums, pieļauj „AJ Power” valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš:
„Tiem klientiem, kas izmanto gāzi plītīm, ar laiku veidosies produkti, kur būs apvienoti vairāki servisi – elektroenerģija, gāze, iespējams, telekomunikācijas, ko visu varēs dabūt no viena pakalpojumu sniedzēja.”
Piegādes kanāli atkarīgi no pieprasījuma
Lai arī dabasgāzes tirgotāju loks vērā ņemami pieaugs, pašas dabasgāzes piegādes kanālu skaits vēl arvien ir ierobežots – tirgotāji gāzi, ko tie piedāvās saviem klientiem, var pirkt no Krievijas „Gazprom” vai arī izmantot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli. Vai tas notiks, esot atkarīgs no pieprasījuma, vienisprātis ir visu „Latvijas gāzes” potenciālo konkurentu pārstāvji.
„Termināli šobrīd mēs neizmantojam paši, mēs to izmantojam caur mūsu sadarbības partneri, kurš ir fraktējis kuģus un iepērk gāzi. Bet, protams, ja mums apjoms pieaugs, mēs skatīsimies paši uz iespēju fraktēt kuģus un iepirkt gāzi,” saka „AJ Power” valdes priekšsēdētājs.
Taujāts, vai terminālis varētu būt racionāla izvēle, viņš apstiprina, ka īsā un vidējā termiņā - noteikti: „Ilgākā termiņā, ja arī „Gazprom” sāks izlīdzināt cenas ar Eiropas gāzes cenām biržā, tad šis cenu līmenis izlīdzināsies un izmaksas par gāzes termināli tās sadārdzinās.”
Dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, diemžēl sakritusi ar brīdi, kad pasaules tirgos pieaug naftas cenas, kas atstāj tiešu iespaidu uz dabasgāzes cenu, tādēļ tirgus liberalizācija vēl nebūt negarantē zemākas cenas patērētājiem. Taču, saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņām, Latvijas patērētāji līdz šim par gāzi ir maksājuši visai augstu cenu, pat augstāku nekā Lietuvā un Igaunijā, kas savus dabasgāzes tirgus atvēra agrāk. Domājams, iespēja izvēlēties dabasgāzes tirgotāju šo situāciju varētu kaut nedaudz mainīt par labu patērētājiem. Jo iespēja, neapšaubāmi, būs.
