PTAC, analizējot datus par pagājušo gadu, atklājis, ka lielai daļai klientu, visticamāk, šāda veida aizdevums nav bijis piemērots. Tas tādēļ, ka apmēram 60% cilvēku nav spējuši kredītu atdot laikus. Līdz ar to ātro kredītu uzņēmumiem būtu jāizvērtē pilnīgi visu klientu maksātspēja.
"Mūsu iepriekš noteiktais slieksnis – 427 eiro, līdz kuram var uzticēties patērētājam, sevi nav pierādījis.
Šobrīd mēs plānojam pārskatīt vadlīnijas, izņemot ārā šo slieksni, jo, mēs uzskatām, ka faktiski kreditētājam jau no pirmā eiro jāpārliecinās, vai patērētājs nemelo, ka viņam ir šie ienākumi," norāda Vītoliņa.
Būtiski pieaudzis to kredītu skaits, kas pagarināti trīs un vairāk reižu. Pērn tādu bijis 38%, salīdzinot ar 30% 2014.gadā.
Ātro kredītu uzņēmumu pārstāvis nepiekrīt nozares uzrauga skaļajam paziņojumam par straujo pagarinājumu pieprasījumu skaita pieaugumu un nepieciešamību izvērtēt visu klientu maksātspēju. Viņš rāda pašu apkopotos datus par visiem pērn izsniegtajiem kredītiem. Aina ir mazāk dramatiska – tikai 9% klientu pagarinājuši kredītu vairāk nekā trīs reizes.
"Noteiktais slieksnis ir pietiekams," pārliecināts ir Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Viņaprāt, "šobrīd nekas neliecina, jo kvalitāte un visi rādītāji nozarē uzlabojas, ka būtu kaut mazākais iemesls ko pārskatīt".
Jau gadiem nozarei un tās uzraugam panākt kopsaucēju ir grūti. Ātrajiem kredītiem vienmēr bijusi spēcīga politiskā aizmugure, savukārt uzraugam – ātrajos kredītos noslīkušo cilvēku stāsti.
Kopš šā gada pirmā janvāra spēkā stājušies jauni nozari ierobežojoši likuma grozījumi. Taču uzņēmumi tos, visticamāk, neievēro. Jaunie nosacījumi attiecas uz pagarinājuma maksām. Piemēram, ja cilvēks ir aizņēmies 100 eiro uz 30 dienām, bet nolemj aizdevumu atdot vēl pēc mēneša, pagarināšanas maksa nedrīkst pārsniegt apmēram sešus eiro.
Taču "De facto" izpētītais liecina, ka realitātē uzņēmumi pieprasa krietni lielāku maksu. Tikai apmēram puse no ātrajiem kredītiem šādu informāciju ir padarījuši publiski pieejamu.
No viņiem vismazāko pagarinājuma maksu par 30 dienām – 7,5 eiro - pieprasa "MiniCredit", bet visvairāk – 21,99 eiro – "SohoCredit".
"Komersanti neievēro noteiktos ierobežojumus, jo, uz 30 dienām pagarinot 100 eiro kredītu, tas nedrīkstētu maksāt vairāk nekā sešus eiro saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu," pārliecināta ir Vītoliņa.
Viņa sola nesaudzīgu vēršanos pret likuma pārkāpējiem. Tajā pašā laikā ātro kredītu uzņēmumi neuzskata, ka likumu pārkāptu. Āboltiņš norāda, ka ,"šobrīd likums neregulē pagarinājuma apmēru. Katrs uzņēmums individuāli var izvēlēties, kādu komisijas maksu nosaka".
Āboltiņš uzskata, ka "ātro kredītu" devējiem jāievēro vien tas, lai ar kredītu saistītu maksājumu kopsumma nepārsniegtu 100% no pamatparāda. Proti, ja paņemti 100 eiro, tad lielākā summa, ko no parādnieka var atprasīt, ir 200 eiro. Taču šāda likuma interpretācija ir neizdevīga tiem klientiem, kuri, piemēram, kredītu pagarina tikai uz mēnesi un neplāno nokļūt parādnieku sarakstos. Viņi, piemēram, sešu eiro vietā par pagarinājumu samaksājot trīs reizes vairāk, būtiski pārmaksā.
"Es nedomāju, ka likums ir neskaidri uzrakstīts. Jautājums drīzāk ir par vēlmi ievērot, par interpretāciju.
Mums – Ekonomikas ministrijai un PTAC - šobrīd ar nozari nesaskan viedokļi par to, kā šī norma būtu interpretējama," teica Ekonomikas ministrijas Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītāja Linda Duntava.
Viņa papildina, ka "mēs jau labu laiku likumdošanu esam grozījuši tikai tādēļ, ka nozare ne vienmēr seko tai. Tā atrod arvien jaunus un inovatīvus veidus, kā saglabāt savus ieņēmumus un līdzšinējo praksi".
