Trauksmi par DLRR nākotni vietējos pilsētas interneta vietnēs, tiesa - lielākoties anonīmi, vēl pirms vairākiem mēnešiem sāka celt uzņēmumā strādājošie. Bažas ir par masveida atlaišanu un uzņēmuma likvidāciju.
"Ar uzņēmumu būs cauri. Manu ceļamkrānu jau nojauca. Tagad tas ir igauņu nopirkts uzņēmums, viņi te saimnieko. Viens no tiem ir "Skinest". Mums Latgalē vairs nekā sava nav. Viss tiek izpārdots. Mums doma, ka šis uzņēmums bankrotēs, visu izpārdos un tam būs mūsu Daugavpils ķīmiskās šķiedras uzņēmuma liktenis. Vai izved iekārtas, nezinām, ja to dara, tad ļoti klusi," stāsta viens no uzņēmuma darbiniekiem.
Uzņēmuma telefoni klusē. Caurlaides telpā apsardzes darbinieki stāsta, ka rūpnīca darbojas. Strādnieki uz darbu iet un situācija pat uzlabojoties.
"Agrāk mums te bija problēmas, jo [noteiktas] tās sankcijas un nebija ražošanas, bet tagad, šķiet, sāk viss stabilizēties. Jau kaut kāda rosība notiek un galvenais, ka algas maksā," vēlāk skaidroja cits uzņēmuma darbinieks.
Latvijas Radio raidījums “Pēcpusdiena” mēģināja sazināties ar Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas finanšu direktori Natāliju Petrovu, kura piekrita sarunai, bet raidījuma laikā uz telefona zvaniem vairs neatbildēja.
DLRR ir lielākais uzņēmums Baltijas valstīs, kas veic dzelzceļa ritošā sastāva kapitālo remontu, apkopi un modernizāciju, kā arī rezerves daļu ražošanu un remontu. Tas ir arī lielākais uzņēmums Daugavpilī, kas nodarbina ap 550 strādājošo. To atlaišana jau sākusies, taču ne masveidā, apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils filiāles vadītājs Valērijs Kononovs.
NVA šie strādnieki sākuši vērsties no marta, un viņu skaits nav mazs, taču pagaidām neesot runa par kolektīvo atlaišanu. No 1.marta līdz 24.maijam NVA reģistrēti vairāk nekā 80 bijušie rūpnīcas darbinieki – elektriķi, atslēdznieki, montētāji un citi.
Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles pakalpojumu departamenta vadītāja Eva Losane Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja, ka no 1.martā aģentūrā kopumā reģistrēti 87 bijušie uzņēmuma darbinieki, NVA arī nav ziņu, ka tiktu plānota kolektīva atlaišana. Līdz šim darbu atraduši četri strādnieki.
Ja atlaisto darbinieku skaits nepieaugs, bažas nebūtu lielas, ja tas palielinātos, cilvēkiem varētu būt problēmas atrast darbu, atzina Losane.
Tas, ka DLRR ir problēmas, zināms arī pilsētas domē, apliecina Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. "Situāciju, protams, mēs mēģinām monitorēt, un darba vietu, strādājošo skaits tur tomēr ir būtiski samazinājies, kas rada bažas. Vēl sliktāk ir tas, ka mūsu rīcībā nav drošas informācijas par pasūtījumu paketi uz tuvāko gadu."
Viņš teica, ka pašvaldība ir ieinteresēta darba vietu saglabāšanā un uzņēmuma attīstībā. "Mēs no savas puses esam spēruši visus iespējamos soļus, lai mēģinātu atbalstīt viņu centienus saņemt pasūtījumus. Vai viņi spēs izveidot piedāvājumu, tas ir atkarīgs no rūpnīcas," noteica Lāčplēsis.
Esošie dati neliecina par labu situāciju uzņēmumā. Šā gada pirmajā ceturksnī strādāts ar teju miljons eiro zaudējumiem.
Darba rezultātus un citus ar uzņēmuma darbību saistītus jautājumus plānots apspriest akcionāru sapulcē, kas notiks 7.jūnijā.
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” atzina, ka jau ilgāku laiku runāts, ka ir atsevišķi rūpniecības segmenti, kas pakļauti riskiem, un arī šis uzņēmums pakļauts visai lielam riskam.
Uzņēmuma problēmas nav tieši sankciju rezultāts, galvenais iemesls ir Krievijas ekonomikas lejupslīde, kas gan daļēji saistīta ar rietumvalstu sankcijām, bet Krievijas ekonomikai ir arī savas problēmas, norādīja Kasjanovs.
Viņš atzina, ka uzņēmuma atkarība no Krievijas tirgus vienmēr bija augsta, un tam nav izdevies izvairīties no šiem riskiem, nav izdevies iziet uz rietumvalstu tirgiem, jo transporta jomā sertificēšanas process ir sarežģīts.
